Partijas "Vienotība" valde neizvirzīja Kārļa Šadurska kandidatūru Ministru prezidenta amatam tāpēc, ka partijas līdere Solvita Āboltiņa nebija gatava atsaukt savu kandidatūru vai piekrist tam, ka šādu lēmumu pieņem "Vienotības" valde, uzskata deputāts Aleksejs Loskutovs (V).
Portālā "pietiek.com" publicēts Loskutova rakstītais partijas "Vienotība" Rīgas nodaļas diskusiju vēstkopā - Loskutovs skaidrojis, kāpēc "Vienotība" zaudējusi Ministra prezidenta amatu.
Pēc viņa izklāsta, partijas priekšsēdētāja Āboltiņa pagājušā gada 19. novembrī uzaicināja uz sarunu deputāti Ilzi Viņķeli (V), lai iezīmētu, viņasprāt, nepieciešamās pārmaiņas valdībā. Kritiski vērtējot Laimdotas Straujumas un Ministru kabineta darbību, Āboltiņa darījusi zināmu, ka nepieciešams valdības restarts un viņa ir gatava uzņemties valdības vadību.
Turklāt paredzētās izmaiņas esot saskaņotas ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kurš esot solījis Āboltiņai nomināciju Ministru prezidenta amatam.
Āboltiņa vēlējusies pārliecināties, vai šī plāna īstenošanu atbalstītu Viņķele, kā arī deputāti Lolita Čigāne (V), Ints Dālderis (V), Andrejs Judins (V), Aleksejs Loskutovs (V) un Veiko Spolītis, jo Valsts prezidents esot vēlējies apliecinājumu, ka Āboltiņas valdību atbalstītu visa "Vienotības" frakcija, arī tā sauktie opozicionāri.
Āboltiņa apliecinājusi, ka ar Straujumu šis plāns vēl nav pārrunāts, jo neesot izdevies satikties sarunai. "Sarunā tika iezīmētas topošās valdības koalīcijas aprises, norādot, ka Nacionālā apvienība (NA) netiktu aicināta koalīcijā, bet partnerības ietvaros tikai atsevišķi tās pārstāvji tiktu uzaicināti valdībā (uz Kultūras ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju), savukārt balsu vairākuma nodrošināšanai bija plānots piesaistīt Latvijas Reģionu apvienību, Dainim Liepiņam piedāvājot vadīt Ekonomikas ministriju," klāstīts vēstulē.
Viņķele lūgusi tikšanos kopā ar domubiedriem, kas notika 23. novembrī. Deputāti tad arī norādījuši, ka NA atstāšana ārpus koalīcijas būtu nesaprātīga pieaugušas labējās radikalizācijas apstākļos Eiropā. Tāpat tika uzsvērts, ka Liepiņš kā tiesājamais nedrīkst strādāt valdībā un ka darbu jaunajā valdībā būtu jāturpina izglītības ministrei Mārītei Seilei.
Āboltiņa arī tolaik apliecinājusi, ka neredz iespēju valdības vadīšanu uzticēt kādam citam "Vienotības" politiķim.
"Kad Straujuma atradās darba vizītē Ķīnā, notika mēģinājums viņu pierunāt atkāpties no amata, tomēr premjere nepakļāvās spiedienam," norāda Loskutovs. Vēl viens mēģinājums panākt Straujumas atkāpšanos partijas kongresā decembrī notika pāris dienas pirms kongresa, "Vienotības" valdes sēdē.
Pēc Straujumas demisijas "Vienotība" izveidoja sarunu grupu, kas tiksies ar Valsts prezidentu, iekļaujot tajā arī Judinu.
Loskutovs min, ka pirms tikšanās ar Vējoni nav notikušas diskusijas par vēlamo topošās valdības koalīcijas modeli. "Ja būtu iespējams šo jautājumu pirms tikšanās ar Valsts prezidentu izdiskutēt valdē, šī iespēja noteiktu tiktu izmantota," viņš klāsta.
Neilgi pēc tam NA paziņoja, ka neatbalstīs Āboltiņu kā Ministru prezidenta amata kandidāti, pamatojot to ar sabiedrības kritiski zemo uzticību.
15.decembrī "Vienotības" valdes un frakcijas sēdē bez izvērstas diskusijas par iespējamiem valdības veidošanas sarežģījumu riskiem Āboltiņa tika nosaukta kā vienīgā "Vienotības" premjera kandidāte. Neraugoties uz Judina, Čigānes un Viņķeles aicinājumu izvirzīto kandidāti nekavējoties apstiprināt ar balsojumu, valdes un frakcijas lēmums tika atlikts līdz 28. decembrim, nosakot interneta un īsziņu balsošanas procedūru.
"Šī balsojuma rezultāti "Vienotības" valdei tika atklāti tikai 4. janvāra valdes sēdē - no kopumā 32 valdes un frakcijas pārstāvjiem Āboltiņu atbalstīja 24," skaidro Loskutovs, piebilstot, ka balsošanas rezultāti netika izmantoti, lai oficiāli pieteiktu Āboltiņu kā premjera amata kandidāti Valsts prezidentam.
"Nav izslēgts, ka Āboltiņa tika pieteikta, bet bija noraidīta, jo uz tikšanos ar Valsts prezidentu 30. decembrī netika aicināti sarunu grupas dalībnieki un līdz ar to nav zināms tikšanās saturs," viņš min.
Komentējot tālāko premjera amata kandidātu izvirzīšanu, Loskutovs norāda, ka Čigāne sarunā ar Šadurski 8. janvārī savu domubiedru vārdā apliecināja atbalstu viņa izvirzīšanai premjera amatam, aicinot atbalstu nostiprināt ar valdes balsojumu. Taču Āboltiņa atsaukusi 11. janvārī plānoto valdes sēdi, kurā Šadurski varētu oficiāli izvirzīt premjera amatam.
Judins un Loskutovs atkārtoti lūdza sasaukt valdes sēdi un oficiāli nominēt Šadurski. "Šādu aicinājumu Viņķele izteica gan Šadurskim, gan valdes loceklim Arvilam Ašeradenam. Vēl 11. janvārī frakcijas deputāts Aldis Adamovičs aicināja sasaukt valdes un frakcijas sēdi, lai oficiāli apstiprinātu Šadurski kā "Vienotības" virzītu Ministru prezidenta amata kandidātu. Ne valdes, ne frakcijas sēde nenotika," uzsver deputāts.
11. janvārī koalīcijas partneri tikās ar "Vienotības" pārstāvjiem - NA tikās ar Viņķeli un Judinu, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - ar Viņķeli un Čigāni. "Šajās sarunās "Vienotības" deputāti apliecināja, ka noteikti atbalstīs Šadurski, ja Valsts prezidents viņu nominēs Ministru prezidenta amatam," apliecina Loskutovs.
Uz vairākkārtīgiem jautājumiem par to, vai par Šadurski ir arī valdes un frakcijas lēmums, nācies gan atzīt, ka valdes sēde ar oficiālu nomināciju nav plānota.
Ieilgušās neskaidrības dēļ ZZS valde 11. janvārī izvirzīja Māri Kučinski kā apvienības kandidātu Ministru prezidenta amatam. ""Vienotības" deputāti arī 12. janvārī "Vienotības" sarakstē turpināja pieprasīt valdes sēdes sasaukšanu, tomēr nesekmīgi," informē Loskutovs.
"Nešaubos, ka pēc divu "Vienotības" pārstāvju atteikšanās būt nominētiem Ministru prezidenta amatam, Valsts prezidents nevarēja nosaukt "Vienotības" biedru kā kandidātu uz šo amatu, nepārliecinoties, ka tam ir partijas atbalsts, proti, ka partijas valde viņu ir izvirzījusi kā kandidātu Ministru prezidenta amatam," viņš uzsver, piebilstot, ka Šadurskis formāli nav izvirzīts Āboltiņas nostājas dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
