Foto: DELFI

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 21. martā, skatīja vairākus priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Augstskolu likumā" pirms trešā lasījuma Saeimā, vērtējot tostarp Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus likuma pantu formulējumiem.

Kā norādīja komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV), priekšlikumu vētīšana vēl turpināsies.

Aizsardzības ministrija priekšlikumā aicināja uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju (LNAA) neattiecināt Augstskolu likumā noteiktās prasības par akadēmiskā personāla ar zinātnisko doktora grādu īpatsvaru augstskolā. Tas ļautu neklasificēt LNAA par lietišķo zinātņu augstskolu. Saeimas komisija priekšlikumu atbalstīja un pieņēma lēmumu, ka šāda izņēmuma norma varētu būt likuma trešajā pantā.

Tāpat Saeimas komisija vētīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto priekšlikumu par augstskolu reorganizācijas konsorciju. Vairāki deputāti iebilda, ka esošajā redakcijā lieto vārdu "konsorcijs". "Es piekrītu, ka tas nav saistāms ar konsorciju. Konsorcija būtība ir pilnīgi cita: tā ir brīvprātīga rīcība," teica Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone, aicinot komisiju šo vārdu nelietot.

Zemkopības ministra padomnieks Edvards Ratnieks norādīja, ka jau "no paša sākuma šis konsorcijs būs apvienošanās konsorcijs, taču tas būs brīvprātīgs". Viņš skaidroja, ka tajā būs apvienots gan brīvprātīgais augstskolu apvienošanās variants, gan variants, kad augstskolas apvieno Ministru kabinets.

Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts norādīja, ka par šo priekšlikumu vēl vajadzīga diskusija.

Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs sacīja, ka IZM "centīsies vēlreiz ar citām acīm paskatīties uz šo jautājumu". Tiesa, kā norādīja Stepanovs, IZM lielas pretrunas šajā jautājumā neredzot. IZM gatavos jaunu redakciju šim priekšlikumu.

Savukārt viens no Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumiem bija precizēt Augstskolu likuma grozījumu trešās daļas normu, labojot vārdu "personāls" uz "akadēmiskais personāls". "Runa ir par visa augstskolas personāla pārstāvības principiem, pēc kuriem tiks noteikts Satversmes sapulces locekļu skaits," likuma grozījumu, uz kuru attiecās Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, paskaidroja Vilsone. Saeimas komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Pēdējo priekšlikumu, ko Saeimas komisija skatīja, iesniedza Zaļo un Zemnieku savienības frakcija. "Tad, kad mēs skatījām likumprojektu otrajā lasījumā, mēs vienojāmies par to, ka Satversmes sapulces izveidei tiek izveidota Satversmes sapulces vēlēšanu komisija. Taču mēs neieklausījāmies, ko tajā brīdī iebilda studenti. Studenti iebilda pret to, ka vēlēšanu komisija nodarbojas arī ar studentu ievēlēšanu sapulcē," priekšlikumu stāstīja Jānis Vucāns (ZZS), norādot, ka studenti iebilst pret to, ka par studentu pārstāvjiem Satversmes sapulcē balso citi.

Ašeradens iebilda Vucānam, norādot, ka runa ir par vispārēju komisiju, kas apstiprina, ka Satversmes sapulcei ir tiesības. "Tur neiet runa par to, kā tiek ievēlēti studenti," piebilda komisijas vadītājs.

Diskusiju par šo priekšlikumu Saeimas komisija turpinās nākamajā sēdē, noslēgumā sacīja Ašeradens.

Jau vēstīts, ka februāra nogalē Saeima otrajā lasījumā pieņēma augstskolu reformu. Par likumprojektu otrajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, viens balsoja pret un 24 deputāti atturējās.

Likumprojekts precizē augstskolas izdoto normatīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Tāpat ar grozījumiem plānots likvidēt Augstākās izglītības padomi, tās funkcijas nododot Latvijas Zinātnes padomei un Studiju kvalitātes komisijai, kurai plānots deleģēt pieņemt lēmumus arī par augstskolu un koledžu akreditāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!