Alternatīvie fakti rīdzinieku prātiem: Deputāti vētī Rīgas mikroautobusu monitoru saturu
Foto: DELFI

Mikroautobusu monitori un tur izvietotā informācija ir tikai viena no "pelēkajām zonām", kam nepieciešams jauns regulējums un konkrēti ierobežojumi, trešdien atskārta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.

Pēc vēsturnieka Edgara Engīzera novērojumiem par Rīgas sabiedriskā transporta izvietotajiem monitoriem Saeimas komisija uz sēdi aicināja dažādu institūciju pārstāvjus, lai diskutētu par audiovizuālā satura atspoguļošanu sabiedriskajā transportā izvietotajos monitoros.

Jau iepriekš vēstīts, ka vēsturnieka neizpratni raisījis šā gada 22. martā mikroautobusu informatīvajos ekrānos latviešu un krievu valodā publicētais "fakts": "1939. gada 22. martā Otrajā pasaules karā Vācija atņem Lietuvai Klaipēdu". Informācija ir maldinoša, jo Otrais pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī.

"Vai tas ir ar mērķi mazināt Molotova – Ribentropa pakta lomu kara sākumā? Vai arī ar mērķi attālināt PSRS iebrukumu Polijā 17. septembrī no kara sākuma, parādot, ka tajā laikā karš jau risinās pilnā sparā? Un ar kuru notikumu tad īsti sākas Otrais pasaules karš, un līdz ar to – uz kura pleciem gulstas atbildība par šī kara izraisīšanu?" iepriekš vēstulē Saeimas deputātiem norādīja vēsturnieks.

Vēsturnieks ar saviem novērojumiem Rīgas mikroautobusos iepazīstināja Saeimas deputātus. Engīzers uzsvēra, ka šobrīd par šo jautājumu ir jo īpaši svarīgi runāt, ņemot vērā, ka notiek plašas debates par viltus diskusijām. "Jautājums – cik kaitīga ir šī informācija?" vaicāja vēsturnieks, piebilstot, ka stāsts ir par publisko vēsturi, kas veido priekšstatus par pasauli.

"Rīgas mikroautobusu satiksme" pārstāve Maija Lazdiņa skaidroja, ka uzņēmums iznomā vietu "First Public TV", kas ir pilnībā atbildīgs par ekrānos pārraidīto saturu. Pēc vēsturnieka un žurnālistu intereses uzņēmums vērsies pie "First Public TV", lūdzot sniegt rakstisku skaidrojumu.

Kā norādīja Lazdiņa, uzņēmums pamatojis, ka vēstures faktus un cita veida informāciju ņem no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. "Rīgas mikroautobusu satiksme" tagad aicinājusi savus sadarbības partnerus pārbaudīt savu sniegto informāciju.

Pēc iepazīšanās ar situāciju deputāti un uzaicinātie eksperti bija vienisprātis, ka mikroautobusu monitori ir viena no "pelēkajām zonām", kam ir nepieciešams jauns regulējums.

Eksperti vienlaikus vērsa uzmanību, ka, lai gan šobrīd runa ir par Rīgas mikroautobusiem, arī citos starppilsētu autobusos parādās šādi monitori, kā arī lielveikalos ir monitoru tīkli. Līdz ar to šis jautājums ir daudz plašāks.

Šis jautājums ir ne tikai svarīgs Rīgā, bet arī Daugavpilī un citās Latvijas pilsētās, atzīmēja komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA).

Arī deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) atzina, ka likumdošana atpaliek laika garam. Tāpat deputāts vērsa klātesošo uzmanību uz monitoros izvietotās informācijas tulkojumu, ja latviski rakstīts, ka Vācija atņem Lietuvai Klaipēdu, tad krieviski, ka anektē.

"Diemžēl, likumdevējs skrien pakaļ procesiem, kas notiek," skaidroja Laizāne. Kā deputātus informēja Kultūras ministrijas pārstāve Aiga Grišāne, ministrija jau šobrīd strādā pie vairāku mediju likumu pilnveidošanas.

"Tas par ko mēs diskutējam un diskutēsim, ir par preses un vārdu brīvību, kur jebkāda veida ierobežojumiem jābūt ļoti, ļoti rūpīgi pārdomātiem, lai tie vispār ir attaisnojami," uzsvēra Grišāne, piebilstot, ka jārunā par diferencētu pieeju dažādiem medijiem, ietverot jaunās mediju formas.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Otrais pasaules karš Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form