AM: nav panākta vienošanās par novērošanas torņa būvniecību Mērsragā
Foto: jahtapalsa

Aizsardzības ministrija (AM) nepiekrīt, ka būtu panākts jūtams progress strīdā ar Mērsraga pašvaldību par jūras novērošanas sistēmas torņa būvniecību, jo pēc tikšanās abas puses paliek pie savām pozīcijām, norādīja AM Militāri publisko attiecību departamenta priekšnieks Airis Rikveilis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rikveilis skaidroja, ka tikšanās laikā abas puses izteicas savas pozīcijas par strīda jautājumu un palika pie tām. Ministrija ir piekritusi izrēķināt torņa būvniecības ieceres pārnešanas izmaksas, bet uzsver, ka to apmaksai naudas AM nav, uzsvēra Rikveilis.

AM pārstāvis atzīmēja - ja Mērsraga pašvaldībai radīsies iespēja finansēt torņa pārcelšanu, tad reāla kļūs iespēja to būvēt ostas teritorijā. Tomēr, ja finansējums netiks rasts un pašvaldība uzstās uz torņa pārcelšanu, tad ministrija jautājumu grasās risināt caur valdību.

Jau ziņots, ka Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons ("Demokrātiju visiem") apgalvoja, ka ministrijas un pašvaldības strīdā esot jūtams progress, proti, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), kurš pagājušajā trešdienā tiecies ar pašvaldības vadītāju, esot piekritis, ka torni var būvēt ostas teritorijā, nevis blakus pludmalei, pret ko kategoriski iebilst pašvaldība.

Pabriks esot piekritis, ka torņa būvniecības vietu varētu pārcelt uz ostu, bet ostai vēl esot jāsagatavo atbilstošs piedāvājums, ko AM pēc tam izvērtēs. Lai varētu sagatavot derīgu piedāvājumu un pašvaldība saprastu, kādas prasības, to gatavojot, jāņem vērā, AM speciālisti izpētīs, kur torni vislabāk būvēt. AM speciālisti Mērsragā esot viesojušies gan pagājušajā piektdienā, gan pirmdien.

Iespējams, pie reizes no pludmales uz ostas teritoriju varētu pārcelt arī Satiksmes ministrijas (SM) pārziņā esošo torni ar automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS) un globālo jūras negadījumu un drošības sistēmu (GMDSS), piebilda Karlsons.

Iepriekš vēstīts, ka Ministru kabinets (MK) pagarinās Jūras novērošanas sistēmas (JNS) ieviešanas projektu, ko bija plānots pabeigt šā gada maijā, tomēr AM un Mērsraga pašvaldību domstarpību dēļ vēl joprojām tas nav izdarīts, un notiek diskusijas par tehnisko novērošanas punktu būvniecību Mērsragā.

Kā iepriekš informēja Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, partijas valde iesaka AM rīkot sabiedrisko apspriešanu, kā arī izvērtēt novērošanas torņa un tajā paredzētā radiolokatora potenciālo ietekmi uz publisko atpūtas zonu, apkārtnes iedzīvotājiem, tūrisma attīstību un biotopu. "Zaļie" uzskata, ka novērošanas torņa būvniecību labāk veikt Mērsraga novada ostas teritorijā, līdzīgi kā tas notika Rojā 2008.gadā.

Savukārt aizsardzības ministrs Pabriks iepriekš norādīja, ka viena no būvniecības kompānijām prasa atlīdzību par to, ka darbi iekavējas un viņi tos nespēs veikt saskaņā ar līgumu. "Mēs gatavojamies tuvākajā laikā iet uz [Ministru] kabinetu ar šo tēmu, un viens no piedāvājumiem ir - ja šādi sadārdzinājumi rodas, lai konkrētā pašvaldība arī uzņemas finansiālo atbildību - mēs esam gatavi šo sadārdzinājuma čeku nosūtīt šai pašvaldībai," iepriekš pauda Pabriks. Viņš to dēvēja par bezatbildīgu rīcību.

Tajā pašā laikā ministrs norādīja, ka tik sarežģīta situācija par vienošanos radusies tikai ar vienu pašvaldību, jo ar vairākām citām sadarbība bijusi veiksmīga.

Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Karlsons iepriekš skaidroja, ka pašvaldība par plāniem būvēt novērošanas torni esot uzzinājusi tikai šā gada aprīlī no Valsts meža dienesta, kad aktuāls kļuvis jautājums, vai pašvaldība atbalsta zemes transformāciju no meža zemes par apbūvējamu teritoriju paredzētajā torņa būvniecības vietā.

Pašvaldības vadītājs īpaši akcentēja, ka runa nav par parastu torni, - tā galā paredzēts uzstādīt "sešmetrīgu lokatoru, kas izdala radioviļņu starojumu" un piedevām rada arī diezgan lielu troksni. Karlsons atzina, ka savā novadā vispār labprāt negribētu šādu torni, taču pašvaldība ir gatava uz kompromisiem ar AM. Galvenie pašvaldības iebildumi ir saistīti tieši ar vietas izvēli - netālu ir dzīvojamie rajoni un tūrisma objekti.

"Bijām gatavi tikties un teikt, ka atbalstīsim torņa būvniecību, bet ne jau mūsu vienīgajā pludmalē, 100 metrus no kultūrvēsturiskā pieminekļa - Mērsraga bākas," iepriekš sacīja Karlsons. Novērošanas torni AM vēlējās būvēt vietā, ko iecienījuši tūristi - turpat netālu ir viesu mājas, un pašvaldība arī nākotnē tur plāno īstenot dažādus ar tūrisma attīstību saistītus projektus. Līdz ar to torņa būvniecība šajā vietā nav pieļaujama, pārliecināts Karlsons. Arī iedzīvotāju domas par šo jautājumu neviens neesot prasījis.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form