spiegs
Foto: stock.xchng

Aizsardzības ministrija (AM) nenoliedz, ka valsts noslēpuma pielaižu anulēšana aizsardzības sistēmas darbiniekiem, tostarp, karavīriem ir viena no metodēm, kā atsijāt iespējamos spiegus, tos nenodot tiesai, atzina ministrijā.

Latvijā spiegošana vai palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā ir krimināli sodāma darbība, kas paredz līdz pat 20 gadu cietumsodu.

Bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube šonedēļ intervijā LTV nenoliedza, ka Latvijā pastāv spiegi, kuri sniedz informāciju Krievijai vai citām valstīm. Graubem intervijā tika vaicāts, vai laikā, kad viņš ieņēmis NBS komandiera amatu, bijuši nepubliskoti gadījumi, kad neuzticamus cilvēkus vienkārši atvaļināja, nevis nodeva tiesai. Graube atzina, ka ir dažādas metodes, kā nepieļaut informācijas noplūšanu, ja nespēj juridiski pierādīt sadarbību. Viena no metodēm, ko piekopj daudzas pasaules valstis, ir personu novirzīšana citos amatos vai atvaļināšana.

"Tāpat arī pielaižu sistēma ir viena no metodēm, proti, nedot pielaidi valsts noslēpumam, līdz ar to bruņoto spēku gadījumā tas nozīmē automātiski atvaļināšanu. Tādi gadījumi ir bijuši un diezgan daudz," norādīja Graube.

Komentējot bijušā NBS komandiera izteikumus, AM preses pārstāvis Kaspars Galkins norādīja, ka pielaides darbam ar valsts noslēpumu piešķiršana vai šajā gadījumā - liegums - tiešām ir metode, kā novērst iespējamo spiegošanu.

Spiegošana, kas ir sinonīms valsts nodevībai, ir sliktākais, ko amatpersona var nodarīt savai valstij, saviem dienesta biedriem un jebkuram Latvijas iedzīvotājam, izteicās Galkins. Savukārt lēmums par pielaides nepiešķiršanu kādai konkrētai amatpersonai tūlīt nenozīmē, ka šī persona tiek apsūdzēta spiegošanā.

Galkins norādīja, ka AM un NBS pastāvošā kārtība, kas nosaka, ka ikvienam ierēdnim un karavīram ir jābūt pielaidei darbam ar valsts noslēpumu, ir apliecinājusi savu efektivitāti un, iespējams, arī samazinājusi spiegošanas riskus nozarē kopumā. "Šāda prakse ir arī citās NATO valstīs," uzsvēra Galkins.

Rūpīgs izvērtēšanas process par to, vai personai var uzticēt glabāt valsts noslēpumu, ir efektīvs no prevencijas viedokļa un atsijā arī tos, kuri, iespējams, cenšas iefiltrēties nozarē ar mērķi vākt informāciju ārvalstu izlūkdienestu labā.

Aizsardzības resorā pielaides valsts noslēpumam izsniedz Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD).

Jau ziņots, ka MIDD no 2013. līdz 2017. gadam atteicis izsniegt vai anulējis pielaidi 95 personām. Visvairāk atļaujas nav izsniegtas 2013. gadā, kad drošībnieki lieguši strādāt ar valsts noslēpumu 30 personām. Vismazāk atteikumu bijis pagājušā gadā, kad atļaujas nav izsniegtas septiņām personām.

No Satversmes aizsardzības biroja (SAB) publiskajiem pārskatiem nav precīzi secināms, cik daudz personām tieši SAB liedzis strādāt ar valsts noslēpuma objektiem, jo birojs savos rādītājos iekļāvis arī tos lēmumus, kas pieņemti, izskatot birojam pārsūdzētos Drošības policijas un MIDD lēmumus. Saskaņā ar šiem rādītājiem laikā no 2013. līdz 2017. gadam atļaujas atteiktas 170 gadījumos, no tiem 23 gadījumos pērn.

Source

LETA

Tags

Aizsardzības ministrija Drošības policija Krievija NATO Raimonds Graube Satversmes aizsardzības birojs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form