Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atcēlusi lēmumu par ierobežojumiem attiecībā uz amata pienākumu pildīšanu, kas nozīmē, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs darbā var atgriezties "kaut vai šodien", otrdien žurnālistiem sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Īpaši sasauktā preses konferencē piedalījās tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), Korupcijas novērošanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume un Kalnmeiers. Valsts amatpersonas tā reaģēja uz situāciju, kas radusies saistībā ar otrdienas EST spriedumu atcelt lēmumu par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atstādināšanu no amata.

Gan Kalnmeiers, gan Bordāns norādīja, ka padziļinātu analīzi par EST spriedumu šajā lietā varēs sniegt vēlāk. Ģenerālprokurors skaidroja, ka ar tiesas spriedumu ir iepazinies, bet analīze vēl nav veikta, jo dokuments ir apjomīgs un juridiski smagā valodā. Tomēr jau patlaban iezīmējas nianse, kam jāveltī lielāka uzmanība. Proti, EST norāda, ka drošības līdzeklis – aizliegums pildīt pienākumus – ir pielīdzināms atbrīvošanai no amata. Latvijas jurisprudencē tas ir jaunums un prasa padziļinātu novērtējumu gan no praktiķu, gan juristu un zinātnieku puses. Vienlaikus ģenerālprokurors norādīja, ka EST spriedums tiek respektēts un pildīts. Kalnmeiers atgādināja, ka EST atcēlusi lēmumu par ierobežojumiem attiecībā uz amata pienākumu pildīšanu. Tas nozīmē, ka Rimšēvičs darbā var atgriezties "kaut vai šodien".

Arī KNAB priekšnieks pievienojās Kalnmeiera teiktajam, ka šis ir precedents šāda veida normu interpretēšanai. Straume piebilda, ka gan KNAB izmeklētāji, gan prokurori vadās no Latvijā spēkā esošā regulējuma. Arī šajā konkrētajā izmeklēšanā tā ir noticis un lēmumi pieņemti, balstoties Latvijas likumos.

Skaidrojot, kāpēc Latvija nav iesniegusi pierādījumus EST, Kalnmeiers atzina, ka viens no iemesliem bijis Latvijas puses pieredzes trūkums šāda veida tiesā, kad tiek vērtēta drošības līdzekļa likumība un pamatotība.

Amatpersonu atbilde – Rimšēvičs uz darbu var doties kaut vai šodien
Foto: F64

Proti, uz vietas esošie Latvijas pārstāvji, konsultējoties ar procesa virzītāju, prasījuši, vai iesniegtie pierādījumi tiks izsniegti arī prasītājiem, tostarp Rimšēvičam. Sākotnēji EST sniegusi apstiprinošu atbildi, ka pierādījumi tiks izsniegti prasītājiem. Nesaņemot apstiprinājumu no tiesas, ka materiāli netiks publiskoti personām, kas tobrīd uzskatāmi par nevēlamām, procesa virzītājs pieņēma lēmumu šādus pierādījumus neizsniegt, paskaidroja Kalnmeiers.

Tikai pēc tam noskaidrojies, ka bijusi iespēja lūgt konfidencialitāti šiem dokumentiem. Kad atklājies šis fakts, Latvijas puse divas reizes lūgusi iesniegt papildu pierādījumus, bet tie netika pieņemti.

Vaicāts, vai Rimšēvičs var prasīt kompensāciju par laiku, kad nevarēja pildīt amata pienākumus, Kalnmeiers sacīja, ka, tā kā tiesas spriedumā tā nav paredzēta, tad jautājums par kompensāciju ir vērtējams.

"Delfi" jau ziņoja, ka otrdien Eiropas Savienības (ES) Tiesa lietā par Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam noteiktajiem amata ierobežojumiem lēmusi atcelt lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents ir atstādināts no amata. Latvija nav sniegusi pierādījumus par tās centrālās bankas vadītājam pārmesto smago pārkāpumu.

Līdz ar to ES Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu. Līdz ar to ES Tiesa atceļ apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus.

"Delfi jau ziņoja, ka , Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018. gada 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.

Lietu uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma, liecina LETA arhīvs.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Banku sektors KNAB Latvijas Banka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form