Foto: DELFI
Lielo siltuma maksājumu dēļ iedzīvotāji lūdz pagarināt rēķinu samaksas termiņus, pastāstīja aptaujāto Latvijas pilsētu siltuma piegādātāju pārstāvji.

Jūrmalas siltumapgādes uzņēmuma "Jūrmalas siltums" klientu apkalpošanas speciāliste Gita Podniece norādīja, ka lielo siltuma rēķinu dēļ par pagājušā gada decembri, kurus iedzīvotāji saņēma janvārī, palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri lūdz pagarināt siltuma rēķina samaksas termiņu. "Cilvēki nereti nevar samaksāt visu siltuma rēķina summu un vēršas pie mums ar lūgumu pagarināt samaksas termiņu, nemaksājot soda naudu. Šādu iedzīvotāju skaits, kas lūdz pagarināt rēķina samaksas termiņu, ir palielinājies par aptuveni 20%," sacīja Podniece.

Arī Daugavpils siltumapgādes uzņēmuma "Daugavpils siltumtīkli" Klientu apkalpošanas daļas vadītāja Vija Ļaksa-Timinska pavēstīja, ka Daugavpilī ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri lūdz pagarināt rēķinu samaksas termiņu. "Ļoti daudzi iedzīvotāji ir neapmierināti ar rēķiniem, un atsevišķi no viņiem pat ir lūguši pamatot, kāpēc siltuma cenas ir palielinājušās. Ļoti daudzi iedzīvotāji ir rakstījuši iesniegumus, lai pagarinātu siltuma rēķinu samaksas grafiku," teica Ļaksa-Timinska.

Viņa arī sacīja, ka iedzīvotāju nespēja laikus norēķināties par patērēto siltumu būtiski ietekmē arī uzņēmuma darbību. "Protams, ka kavēšanās ar siltuma rēķinu samaksu ietekmē uzņēmuma darbību. Tā kā, lai norēķinātos par gāzi, ir daudz īsāki termiņi, mums var rasties grūtības par to samaksāt. Kritiskā gadījumā uzņēmums varētu meklēt papildu apgrozāmos līdzekļus," klāstīja "Daugavpils siltumtīklu" pārstāve.

Savukārt "Rīgas namu pārvaldnieka" sabiedrisko attiecību speciālists Krists Leiškalns pastāstīja, ka lielo apkures rēķinu dēļ ir palielinājusies iedzīvotāju interese par māju siltināšanu. "Iedzīvotāji saprot, ka lielie apkures rēķini nav "Rīgas namu pārvaldnieka" darbības dēļ, tāpēc viņi pie mums lielākoties vēršas ar jautājumiem par māju siltināšanas iespējām," atzina Leiškalns.

Viņš arī norādīja, ka, neskatoties uz iedzīvotāju intereses pieaugumu, tik un tā jāsaskaras ar dažādām problēmām, kas liedz māju siltināšanas projektu realizēt. "Normatīvi noteic, ka par mājas siltināšanu ir jānobalso vairāk nekā pusei mājas iedzīvotāju, taču, lai saņemtu kredītu siltināšanai, bankas prasa, lai par siltināšanu būtu nobalsojuši vismaz 65% no mājas iedzīvotājiem, kā arī pārliecinās, ka ēkai 85% no maksājumiem ir veikti bez kavējumiem, kas apgrūtina projektu realizāciju," informēja Leiškalns.

Jau ziņots, ka Latvijā decembrī būtiski pieauguši apkures rēķini ‒ augsto tarifu un zemākas gaisa temperatūras dēļ tie ir par 60‒70% augstāki nekā 2011.gada decembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!