Aprit gads kopš pirmā krīzes saasinājuma – algu 'iesaldēšanas'

Jau tajā pašā dienā ļoti asi uz šādu valdības reaģēja arodbiedrības. Tās solīja protestus, kas arīdzan notika, piemēram, pie Saeimas, kā arī pieprasīja valdības atkāpšanos. Arodbiedrības uzsvēra, ka algu "iesaldēšana" šo profesiju pārstāvjiem ir nepieņemama, jo viņi nekad nav pelnījuši lielākās algas valsts sektorā strādājošo vidū. Tādējādi algu "iesaldēšana" atsauksies arī uz mediķu un citu profesionāļu emigrāciju – aizbraucēju skaits palielināsies.

4. septembris ievadīja divus mēnešus ilgu valdības un arodbiedrību diskusiju sēriju. Toreiz gan Godmanis, gan attiecīgo nozaru ministri tikās ar arodbiedrībām, lai nonāktu pie kopsaucēja, un 2009. gada budžetā ietaupījums notiktu uz citu pozīciju, nevis strādājošo algu rēķina. Tomēr nedz piketi, nedz sarunas nelīdzēja un abas puses palika pie sava.

Valdības un arodbiedrību sarunas gan apsīka līdz ar 8. novembri, kad valsts bija spiesta pārņemt maksātnespējas priekšā nonākušo "Parex Banku" . Vēl pēc nedēļas Saeima akceptēja 2009. gada budžeta, kurā vēl aizvien paredzēja IKP pieaugumu. Jau tad daudzi, tostarp pats Godmanis, norādīja, ka šāda budžeta redakcija neatbilst patiesajai ekonomiskajai situācijai un decembrī budžets atkal būs jāgroza.

Patlaban 2009. gada budžets ir bijis grozīts jau divas reizes, un ekonomiskās krīzes sekas jau tagad, krīzei vēl nebeidzoties, ir smagākas, nekā pirms gada, kad bija jūtams "trekno gadu Vecgada vakars", tās paredzēja politiķi un ekonomisti. Proti, jau pērn gada vidū kļuva skaidrs, ka tik strauja ekonomiskā attīstība vairs nebūs iespējama, taču, šķiet, neviens neprognozēja tik strauju lejupslīdi.

Valsts ir bijusi spiesta veikt smagas reformas vairākās nozarēs, jo sevišķi izglītībā un veselība aprūpē, bezdarba apjoms aizvadītā gada izskaņā prognozēto 10% vietā, pēc "Eurostat" datiem, tuvojas 17% un arī IKP kritums lielāks nekā paredzēts. Lai valsts nekļūtu maksātnespējīga, tā pagājušā gada izskaņā bija spiesta vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro (5,2 miljardu latu) aizdevumu.

Tāpat smagu kritumu ir piedzīvojuši algu apmēri – valsts sektorā strādājošajiem alga ir sarukusi vismaz par trešdaļu, turklāt 2009. gada jūnijā netika saudzētas arī pensijas.