Trešdien Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) notika Koordinācijas padomes sēde, kurā tika apstiprinātas astoņas pilsētu projektu idejas, kuras tās plāno īstenot pilsētvides programmas ietvaros, informēja RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prioritātes "Policentriska attīstība" aktivitātē "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai" trešajam projektu atlases konkursam, kuru plānots izsludināt 1.martā, projektus izstrādājušas Aizkraukles, Ventspils, Smiltenes, Rēzeknes, Kuldīgas, Jēkabpils, Cēsu un Madonas pašvaldības.

Aizkrauklē plānots, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, veikt rekonstrukciju pilsētā, Jaunceltnes ielā un sakārtot teritorijas infrastruktūru.

Veicot pieejamības un pievilcības veicinošus pasākumus, kas vērsti uz vides un satiksmes infrastruktūras attīstību un izveidi, Aizkraukles pilsēta plāno veicināt izaugsmi un konkurētspēju.

Ventspils pilsēta plāno uzsākt pilsētas ielu infrastruktūras attīstības otro kārtu. Projekta ietvaros plānots izveidot un pilnveidot kvalitatīvu, mūsdienīgu un drošu iekšzemes un virszemes infrastruktūru. Piemēram, ielu rekonstrukciju un jaunu ielu izbūvi, ūdens un kanalizācijas tīklu izbūvi, lietus ūdens kanalizācijas sistēmu izveidi, apgaismojuma izveidi, publiskās infrastruktūras izveidi kā stāvlaukumi, laukumi, skvēri.

Plānots, ka vērienīgā projekta ietvaros tiks veikta 67 ielu posmu rekonstrukcija 23 kilometru kopgarumā un 13 objektos kompleksa infrastruktūras uzlabošana, kā arī rekonstruēta un izveidota publiskā infrastruktūra 4,3 hektāru platībā.

Smiltenes pilsēta iecerējusi veikt pilsētas ielu komplekso rekonstrukciju, izveidojot Vidzemes transporta sistēmā integrētu, konkurētspējīgu transporta infrastruktūru, kas uzlabos pilsētas un novada sasniedzamību, uzņēmējdarbības vidi un pakalpojumu pieejamību, kā arī radīs apstākļus drošai satiksmei.

Projekta īstenošanas rezultātā Smiltenes pilsētas iedzīvotājiem tiks nodrošināta ātra un ērta satiksme uz darbavietām, iepirkšanās vietām, veselības aizsardzības, izglītības, valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanas vietām un atpūtas iestādēm.

Savukārt Rēzeknes pilsētas mazattīstītajās teritorijās projekta ietvaros plānots izbūvēt Gājēju ielu. Projekts izstrādāts, ņemot vērā, ka Rēzeknes pilsētas centra pašvaldības īpašumā esošā teritorija Rēzeknes upes krastos ir mazattīstīta, tās potenciāls netiek izmantots uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanai, jaunu produktu radīšanai, jo nav, piemēram, apgaismojuma vai infrastruktūras.

Projekta ietvaros plānots izbūvēt Gājēju ielu gar Rēzeknes upi Dārzu ielas, Atbrīvošanas alejas un Pils ielas posmā, savienojot izglītības un kultūras objektu teritorijas. Tā ieviešana veicinās pilsētreģiona konkurētspējas paaugstināšanu, radot pievilcīgu dzīves vidi un nodrošinās pilsētas resursu efektīvu izmantošanu.

Kuldīgas pilsētas dome projekta ietvaros plānojusi uzlabot pilsētas ielu tīklu, tādējādi sekmējot pilsētas konkurētspējas paaugstināšanos un nodrošinot iedzīvotājiem un pilsētas visiem drošu un ērtu pārvietošanos pilsētā.

Kuldīgas pilsētas ielu tīkls ir veidojies vēsturiski, ar galveno sasaistes mezglu vecpilsētā. Attīstoties pilsētai un veidojoties jauniem dzīvojamajiem rajoniem un ražošanas zonām, kas piekļaujas vecpilsētai, pieaug arī transporta plūsma caur vecpilsētu. Ielu tīklu uzlabošana veicinās intensīvai satiksmei nepiemērotās ielas novirzīt no pilsētas centra un pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas.

Jēkabpils plāno renovēt Krustpils kultūras namu un paaugstināt energoefektivitāti, tādējādi sakārtojot nozīmīgu pilsētas kultūras objektu un radot vietu kvalitatīvu kultūras pasākumu norisei, kā arī sakārtojot pilsētas apkārtējo teritoriju.

Kā akcentē projekta izstrādātāji, sakārtota un attīstīta kultūrvide ceļ iedzīvotāju pašapziņu un veicina pozitīva pilsētas tēla veidošanos.

Cēsu novada dome plāno rekonstruēt pilsētas maģistrālo ielu. Pašreizējā ielu infrastruktūra nespēj nodrošināt pieaugošo plūsmu apkalpošanu, tāpēc, lai izveidotu kvalitatīvu un ērtu satiksmes tīklu, kas būtu nozīmīgs solis uzņēmējdarbības, vides un iedzīvotāju labklājības veicināšanai, projektā ir paredzēts rekonstruēt četras ielas.

Arī Madonas novada dome plāno ES finansējumu piesaistīt ielu rekonstrukcijai, nodrošinot iedzīvotājiem kvalitatīvu pilsētvidi, mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru. Tādējādi tiktu uzlabota pakalpojumu pieejamība un ātra sasniedzamība. Projekts ir vērsts uz visiem satiksmes dalībniekiem - autobraucējiem, velosipēdistiem un gājējiem.

Ministrija jau iepriekš ir informējusi, ka aktivitātes ietvaros finansējumam var pieteikties 16 Latvijas pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils, Aizkraukle, Cēsis, Gulbene, Kuldīga, Līvāni, Madona, Saldus, Smiltene un Talsi.

Kopumā šajā aktivitātē pieejami 209,2 miljoni latu, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 177,8 miljonu latu apmērā un nacionālais publiskais finansējums 31,4 miljonu latu apmērā.

Aktivitātes mērķis ir nodrošināt pilsētu izaugsmi, sekmējot uzņēmējdarbības un tehnoloģiju attīstību, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, kā arī nodrošinot vienādas iespējas visām iedzīvotāju grupām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form