11,9% aptaujāto bija nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvana piecu un vairāk latu vērtībā, 10,4% iedzīvotāju vajadzēja izmantot draugu, paziņu un tamlīdzīgus sakarus, 6,1% aptaujāto bija nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvinājumi līdz pieciem latiem. 2,4% aptaujāto bija nepieciešams barterdarījums - apmaiņa pret citu pakalpojumu.
72% aptaujāto atzinuši, ka lietu nokārtojuši bez kādiem neoficiāliem maksājumiem vai pazīšanās.
"Raugoties kopš 1999.gada, kad pirmais šāds mērījums veikts, pakāpeniski un lēnām priekšstats par korupcijas līmeni veselības aizsardzības sistēmā ir gājis mazumā, pagājušā gadā sasniedzot iepriekš pieminētos 28%. Tā nenoliedzami ir ziņa, kas vērtējama ar plus zīmi," pirmdien žurnālistiem uzsvēra sociologs Aigars Freimanis.
Attiecībā uz korupciju kopumā aptauja liecina, ka kukuļa došanas iespēju kādai valsts amatpersonai pieļāvuši nedaudz vairāk par trešdaļu jeb 34,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. 2007.gadā kukuļa došanas iespēju pieļāva 39,4% iedzīvotāju.
29,3% aptaujāto, lai nokārtotu jautājumu saskarsmē ar ceļu policiju, nācies izmantot neoficiālus maksājumus, pazīšanos vai barterdarījumus. Visu iepriekšminēto nācies izmantot arī 22,5% respondentu, lai nokārtotu jautājumus saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondiem.
Vismazāk nelikumīgus paņēmienus nācies izmantot kārtojot pases un uzturēšanās atļaujas, proti, 97,9% aptaujāto atzinuši, ka šajā jomā lietu nokārtojuši bez kādiem neoficiāliem maksājumiem vai pazīšanās.
Pētījumā arī analizēta nelikumīgu paņēmienu izmantošana nekustamā īpašuma lietu kārtošanā, jautājumu kārtošanā tiesā, Valsts ieņēmumu dienestā un citās sfērās.
Apkopojot datus visās aptaujas pozīcijās, secināts, ka pēdējo divu gadu laikā, kārtojot kādas lietas vai problēmas, neoficiālus maksājumus, pazīšanos vai barterdarījumus ir izmantojuši 29,9% Latvijas iedzīvotāju.
Aptauja veikta pērn novembrī, un tajā piedalījās 1001 iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien atklāja sociālās kampaņas "Neriskē!", kuras mērķis ir veicināt sabiedrības neiecietību pret korupciju medicīnā un mudināt iedzīvotājus neiesaistīties prettiesiskās darbībās. Kampaņas laikā no 11.līdz 24.februārim televīzijas kanālos demonstrēs reklāmas klipus. Tāpat kampaņas laikā izvietos plakātus medicīnas aprūpes iestādēs.
Ar sociālo kampaņu "Neriskē!" KNAB plāno pievērst iedzīvotāju uzmanību sekām, kas var rasties ārstu uzpirkšanas gadījumā.
Ārstu uzpirkšana negarantē iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu, jo, vienreiz kukuļojot, iespēja citreiz godīgā un likumīgā ceļā saņemt medicīnas pakalpojumus bez maksas tikai sarūk, uzsver KNAB.
Kā žurnālistiem atzina Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, korupciju veselības aprūpes sistēmā nevar apturēt tikai ar policejiskām metodēm, nepieciešams arī sabiedrības atbalsts un izpratne par šīs parādības negatīvajām sekām. Viņš arī atgādināja, ka pirmais, kas liecina par iespējamo nelikumību veselības aprūpē, ir maksājuma dokumenta neizsniegšana.
Lai samazinātu korupciju veselības jomā, valdība strādājot trīs virzienos - informācijas laukā, piemēram, rīkojot informatīvās kampaņas pacientiem, normatīvā regulējuma pilnveidošanā, piemēram, rindu regulēšanā un resursu attīstīšanā, piemēram, ieviešot medicīnas tehnoloģijas.
"Veselības aprūpē arvien lielāka paliek bedre starp to, kas ir iespējams finansiāli un kas ir iespējams tehnoloģiski. Tehnoloģijas attīstās un tiek pielietoti arvien jaunāki medikamenti, taču diemžēl bedre palielinās, jo tehnoloģijas atļauj daudz ko darīt, taču nauda to neļauj, un valsts ir spiesta tiesāties ar pacientiem," uzsvēra Muciņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
