Automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem atbalsta 78,4% nepilsoņu, bet tikai 28,1% pilsoņu, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.
Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegto, taču tālāk nevirzīto iniciatīvu piešķirt pilsonību visiem Latvijas nepilsoņiem pilnībā atbalsta 57,2% nepilsoņu, bet drīzāk atbalsta 19,2% nepilsoņu. Pilnīgi neatbalsta šo ideju tikai 2,1% nepilsoņu un drīzāk neatbalsta - 4,3%.
Savukārt pilsoņi šo ieceri atbalsta retāk - to pilnībā atbalsta 13,8% pilsoņu, bet drīzāk atbalsta 14,3% pilsoņu. Savukārt 18,5% pilsoņu to drīzāk neatbalstītu, bet 33,6% - noteikti neatbalstītu.
Jau vēstīts, ka CVK ceturtdien nolēma neierosināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts". Likuma grozījumi netiks nodoti referendumam arī tāpēc, ka tie neatbilstot Satversmes 2.pantam un 1990.gada 4.maija deklarācijai, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.
Saskaņā ar CVK rīcībā esošajām ziņām likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" ierosinājumu ir parakstījuši 12 686 vēlētāji.
Atbilstoši likumam "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ne mazāk kā 10 000 vēlētāju ir tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Pēc tam rīkojama 30 dienu parakstu vākšana, kuras laikā jānoskaidro, vai likumprojekta iesniegšanu parlamentā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb apmēram 150 000 vēlētāju.
Iepriekš CVK bija lūgusi atzinumus no dažādām institūcijām, lai gūtu pārliecību, vai iesniegtais likumprojekts ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē un vai par to drīkst rīkot parakstu vākšanu. Lielākā daļa institūciju ir sniegušas skeptisku viedokli par iespēju rīkot "nepilsoņu referendumu". Vairākos atzinumos ir norādīts, ka iesniegtie likuma grozījumi nav atzīstami par pilnīgi izstrādātiem, kā to paredz Satversmes 78.pants.
Savu viedokli šajā jautājumā CVK ir sniegusi Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Juridiskais birojs, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, tiesībsargs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) Valststiesību zinātņu katedra, LU JF Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra, Rīgas Stradiņa Universitātes JF, Rīgas Juridiskā augstskola un starptautisko tiesību eksperts Mārtiņš Paparinskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
