Galvenie iemesli, kādēļ netiek veidoti uzkrājumi, ir zems ienākumu līmenis, kā dēļ uzkrāt nav iespējams, vai arī uzkrāšana tiek uzskatīta par bezjēdzīgu augstās inflācijas, neuzticēšanās finanšu institūcijām un citu iemeslu dēļ. Tajā pašā laikā 81% respondentu atzīst, ka pirmā un otrā līmeņa pensija nebūs pietiekama pirmspensijas dzīves kvalitātes saglabāšanai.
Respondentiem ir taisnība, ka paļaušanās vienīgi uz valsts pensiju nozīmēs būtisku ienākumu līmeņa samazināšanos, aizejot pensijā, uzsvēra Kazāks. Pašlaik 20 gadus vecam iedzīvotājam, kas neveidos papildu uzkrājumus, pirmā un otrā līmeņa pensija nodrošinās vien aptuveni 57% lielus ienākumus no algas pirms pensijas.
Savukārt, ja trešā līmeņa pensijā regulāri tiks uzkrāti 8-9% no bruto algas, tad pensija būs aptuveni tāda pati, kā pirmspensijas alga, tātad bez papildu uzkrājumiem straujš ienākumu kritums ir garantēts.
Bankas skatījumā ir atbalstāmi, ka mājsaimniecības cenšas uzlabot dzīves kvalitāti. Tomēr jāsaprot, ka uzkrāšanas un patērēšanas lēmumi ir jāsabalansē - mazāki uzkrājumi un lielāks patēriņš šodien nozīmē, ka nākotnē lielāka daļa ienākumu būs jānovirza šodien uzkrātā parāda apkalpošanai un dzēšanai, skaidroja eksperts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
