Foto: PantherMedia/Scanpix
"Izstāvēt blakus" katram smēķējošajam vecākam nebūs iespējams, atzīst arī paši smēķēšanas aizlieguma idejas atbalstītāji, taču vienlaikus cer, ka aizliegums cigaretes kūpināt mazuļu klātbūtnē liks cilvēkiem aizdomāties un atbildīgāk izturēties pret savu bērnu veselību. Smēķējošos vecākus gan varētu mēģināt identificēt arī ar mediķu palīdzību, jo vairākas kaites bērniem izsaucot tieši vecāku smēķēšana, uzskata par likumprojektu atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA).

Saeima 30.maijā trešajā un galīgajā lasījumā skatīs Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt aizliegumu smēķēt bērnu klātbūtnē. Pēc tam paredzēts arī atbilstoši mainīt arī Administratīvo pārkāpumu kodeksu (APK) un precīzi noteikt par šādu pārkāpumu piemērojamo sodu.

Pie likumdevēja iepriekš vērsās Latvijas Ārstu biedrība, ierosinot sodīt tos vecākus, kuri smēķē bērnu klātbūtnē. Sākotnēji par šādu apzinātu bērnu veselības bojāšanu tika rosināts noteikt kriminālatbildību, taču vēlāk panākta vienošanās, ka šāda rīcība būtu sodāma administratīvi, tāpēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija maija vidū lēma virzīt izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā šādus grozījumus likumā.

Sūdzas par kaimiņiem - pīpmaņiem

Tiktāl viss izskatās labi, taču priekšplānā izvirzās cits jautājums - kā tiks kontrolēta smēķēšanas aizlieguma ievērošana, ja parlaments tādu noteiks.

Protams, ja kāds no vecākiem ar bērnu pie rokas pīpējot ies pa ielu, tad viņu policisti varēs pieķert un sodīt, taču kā kontrolēt to, vai pieaugušie nesmēķē bērnu klātbūtnē mājās? Dažādi smēķēšanas aizliegumi pastāv jau tagad, piemēram, aizliegts pīpēt Rīgas parkos, pieturās un pie skolām, kā arī dzīvojamo māju kāpņu telpās.

Rīgas Pašvaldības policijā atzīst, ka nereti iedzīvotāji sūdzas par kaimiņiem, kuri smēķus kūpina kāpņu telpā, taču smēķēšana nav ilgs process un, likumsargiem ierodoties notikuma vietā, vainīgo "pie rokas" - ar cigareti zobos - parasti neizdodas pieķert. Arī paši cilvēki ir kūtri un reti piekrīt par šādiem pārkāpumiem rakstīt iesniegumu vai arī kaimiņu kopa nevienojas parakstīt kolektīvo iesniegumu, kam ir lielāks spēks un uz kura pamata atkrīt nepieciešamība vainīgo "pieķert pie rokas".

Kolektīvā iesnieguma gadījumā sodu iespējams piemērot, balstoties vairāku cilvēku liecībās. Policijā piebilst, ka gadījumos, kad cilvēki regulāri sūdzas par kaimiņu rīcību, konkrētā adrese tiek iekļauta policijas apsekojuma maršrutā.

Smēķēšanas aizliegumam bērnu klātbūtnē - preventīvs raksturs

Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Mūrniece sarunā ar portālu "Delfi" atzina, ka jaunajai likuma normai par smēķēšanu bērna klātbūtnē, pirmkārt, būs preventīva, nevis represīva nozīme, proti, tā  skaidros sabiedrībai, kas ir pieļaujami un kas nav pieļaujams.

Gadījumus ar smēķēšanu bērnu klātbūtnē visbiežāk konstatēs sociālie dienesti, bāriņtiesas pārstāvji un policija, kas strādā ar problemātiskajām un sociāli nelabvēlīgajām ģimenēm, skaidroja Mūrniece.

Arī Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders sarunā ar portālu "Delfi" sacīja, ka aizlieguma mērķis ir likt sabiedrībai aizdomāties, ka smēķēšana ir kaitīga un sevišķi negatīvi tā ietekmē bērnus. "Saprātīgi domājošajai sabiedrības daļai būtu jāsaprot, ka tā kaitē," smēķēšanas aizlieguma efektu skaidroja par veselības uzraudzību atbildīgās ministrijas pārstāvis.

Ar jauno likumu ir iecerēts skaidri definēt, ka smēķēšana ir vardarbība pret bērnu, kā arī likt aizdomāties smēķējošajiem vecākiem, kādu kaitējumu viņi saviem bērniem nodara.

Aizlieguma kontrolei piesaistīs mediķus?

Uz portāla "Delfi" jautājumu, kā būs iespējams izkontrolēt smēķēšanu bērna klātbūtnē tajās ģimenēs, kas nav bārņtiesu un citu atbildīgo iestāžu redzeslokā, Mūrniece skaidri atbildēt nevarēja, vien norādīja - "labi, ka par to sabiedrībā norit diskusijas".

Arī Šneiders atzina, ka visiem vecākiem "blakus neizstāvēsi", taču norādīja, ka likumam šāda mērķa arī nav. Galvenais esot panākt, lai cilvēki saprot cigarešu dūmu kaitīgo ietekmi uz bērna veselību, sevišķi uz to mazuļu veselību, kuri paši vēl nevar aiziet uz citu istabu, kad vecāki pīpē.

Mūrniece gan uzskata, ka smēķējošos vecākus varētu identificēt ar mediķu palīdzību. Ārsti, skaidrojot cigarešu dūmiem pakļauto bērnu veselības traucējumus, stāstījuši, ka pasīvā smēķēšana vairo bronhīta un astmas izplatību bērnu vidū, un pat bērnu nāves gadījumus.

Tam piekrīt arī Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente Viktorija Boļšakova, uzsverot, ka ir sarežģīti izkontrolēt smēķēšanu privātīpašumā, tomēr ir iespējams pieradīt, ka bērnam astma vai kāda cita slimība ir attīstījusies tādēļ, ka vecāki smēķē. Arī zīdaiņu pēkšņas nāves sindroms var būt saistīts ar smēķēšanu bērna klātbūtnē.

Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergologs-pulmonologs Ieva Cīrule portālam "Delfi" uzsvēra, ka pasīvā smēķēšana tieši ietekmē alerģijas, astmu, alerģisko rinītu attīstību un veicina to uzliesmojumu, kā arī veicina augšējo elpošanas ceļu saslimšanu, iesnas, deguna blakusdobumu iekaisumus un citas kaites.

Mediķi norāda - statistiski ir pierādīts, ka smēķēšana grūtniecības laikā var būt kaitīga kā mātei, tā bērnam, turklāt tas ir viens no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma riska faktoriem. Tas attiecas ne tikai uz pašas māmiņas smēķēšanu, bet arī uz pasīvo smēķēšanu, kad smēķē kāds no tuvākajiem ģimenes locekļiem. Smēķēšana ietekmē asinsriti placentā, bērna attīstību un piena daudzumu māmiņai pēc bērna piedzimšanas.

Nikotīna klātbūtne gaisā mazulim rada skābekļa trūkumu un negatīvi ietekmē bērna nervu sistēmu, līdz ar to elpošanas centra darbību - tas var darboties sliktāk, norāda mediķi.

LM gan piebilst, ka Bērnu tiesību aizsardzības likumā ietvertais formulējums nepasaka to, ka bērnam ir jāsaslimst ar smagu slimību un tikai tad vecāku varēs sodīt par smēķēšanu, jo šī ir tikai viena no iespējam, kā kontrolēt smēķēšanu privātīpašumā.

Boļšakova atgādina, ka  arī Iekšlietu ministrijas pārstāvji esot norādījuši - formulējumam par smēķēšanu ir jābūt plašam un nav jābūt saistītām tikai ar situāciju, kad kaitīgās sekas bērna veselībai jau būs iestājušās.

Tomēr arī LM uzsver, ka būtiskākais ir pašiem vecākiem un sabiedrībai kopumā saprast, ka šāda rīcība - smēķēšana bērna klātbūtnē - ir nepieļaujama. Arī Mūrniece uzskata, ka primārais uzdevums ir veicināt diskusijas sabiedrībā.

Par pārkāpšanu - dažādi sodi

Paredzēts, ka, konstatējot atkārtotu smēķēšanu bērna klātbūtnē, vaininiekiem būs jāmaksā sods. Savukārt gadījumos, kad bērnam pasīvās smēķēšanas dēļ būs radušies smagi veselības traucējumi, varēs runāt par bērna izņemšanu no ģimenes, pieļāva Mūrniece.

"Pirmkārt, jāveicina diskusija sabiedrībā. Mēs zinām, ka bērnu nedrīkst iesēdināt mašīnā un laist tajā izplūdes gāzes - tā ir vardarbība pret bērnu. Arī smēķēšana bērna klātbūtnē ir vardarbība pret viņu. (..) Konstatējot, ka vecāki smēķē bērna klātbūtnē, ir jāskaidro, ka tas nav labi, otrkārt, likums to aizliegs. Ja to pārkāps, būs jāmaksā sods," klāstīja komisijas vadītāja.

Mūrniece uzskata, ka asā pretreakcija iecerei ierobežot smēķēšanu bērna klātbūtnē ir mākslīgi veidota, jo izpratne sabiedrībā veidojas gan ar masu mediju starpniecību, gan skaidrojošiem rakstiem.

Viņa uzsvēra - ir labi redzams, ka citas likuma normas saistībā ar smēķēšanas aizliegumiem darbojas labi, lai gan arī tās sākotnēji uztvertas ar asiem iebildumiem un pret tām bijusi asa reakcija, tostarp uzdoti jautājumi, kā to būs iespējams izkontrolēt, piemēram, smēķēšanu kafejnīcās un uz dzīvojamo māju lodžijām un balkoniem.

Tomēr šīs normas ir spēkā, par tām zina aizvien vairāk iedzīvotāju, turklāt tās likušas cilvēkiem smēķēšanas ieradumus mainīt un smēķēt mazāk, tādējādi cietēju no šī netikuma ir mazāk.

LM uzskata, ka sodiem par smēķēšanu bērnu klātbūtnē ir jābūt profilaktiskiem - vērstiem uz brīdināšanu. Tāpat ministrija ir pārliecināta - vecāki ir jāaudzina, viņiem jāmāca uzņemties atbildība par savu bērnu veselību, tāpat ir nepieciešams skaidrot un atgādināt par smēķēšanas kaitīgo ietekmi.

Policija izvairīga par iespēju kontrolēt

Kopējā policijas statistika par smēķēšanu neatautās vietās Rīgā rāda, ka pērn un arī šogad šajā nodarbē vairāk pieķerti nepilngadīgie.

Tā 2012.gadā par smēķēšanu neatļautās vietās pie atbildības saukti 1057 nepilngadīgie, trim no tiem izrakstītas arī soda kvītis. Tāpat pērn smēķējot tam neparedzētās vietās pieķerti 593 pilngadīgie cilvēki. Šogad par šādiem pārkāpumiem noķerti jau 313 nepilngadīgie un 137 pieaugušie, liecina Rīgas pašvaldības policijas apkopotā statistika.  

Policija gan pagaidām sīkāk nekomentē ideju par smēķējošo vecāku sodīšanu, taču norāda: ja likums to aizliegs un par šādu rīcību pienāksies sods, policija centīsies likuma ievērošanu kontrolēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!