Auklītēm, kuras apčubina bez vecāku gādības palikušos Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) mazos pacientus, ir jāpieņem lēmums – vai nu vakcinēties pret Covid-19, vai arī bērnus apciemot viņas vairs nedrīkstēs. Dažas piekritušas vakcinēties, pāris no viņām gan – bez liela entuziasma. Divas auklītes projekta "Lielas rūpes par mazajiem" vadītājai Lindai Penēzei ir jāmeklē no jauna, jo iepriekšējās, uzzinot par prasību pēc vakcinēšanās, no darba atteikušās.
Jautājums par to, vai kādām iedzīvotāju grupām, kuru nevakcinēšanās radītu apdraudējumu citiem, potēšanās pret Covid-19 būtu jānosaka par obligātu, uzvirmo ar aizvien lielāku sparu. Portāla “Delfi” aptaujātie juristi akcentē – par priekšnoteikumu kādu darba pienākumu veikšanai vakcinēšanos izvirzīt drīkst. Valdība šī jautājuma izvērtēšanu uzticēja atbildīgajiem ierēdņiem, kuru atzinumu tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) dēvē par “vairāk nekā piesardzīgu”.
Vai var piespiest vakcinēties mediķus, skolotājus, pansionātu darbiniekus, pilotus, lai samazinātu risku sabiedrībai, skaidroja "Delfi".
Slimnīca paaugstina prasības ārpakalpojumiem
Iedzīvotāju grupa, kam jau tagad ir jārēķinās, ka pavisam drīz gaidāma obligāta vakcinācija, ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri, kuru kaujas gatavība esot atkarīga arī no viņu veselības stāvokļa. Aizsardzības ministrijas pārstāve Anete Gnēze atzīst, ka profesionālā dienesta karavīriem esot atšķirīgas reakcijas pret obligāto vakcinēšanos un negatīvi noskaņotajiem tiekot skaidrota tās nepieciešamība.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
