Arhitekti rosina būvēt sliežu apvedceļu, atbrīvojot Rīgas apkaimes no bīstamām kravām  (87)

Jau vairākus gadus arhitektu grupa ir centusies atdzīvināt ideju, ka Rīgai nepieciešams dzelzceļa apvedceļš. Tas arī ilgtermiņā ļautu atrisināt problēmas ar apkaimju iedzīvotāju nokļūšanu centrā un dotu papildu platības pilsētas attīstībai. Tas, ka dzelzceļš biezi apdzīvotajos Rīgas rajonos ir draudi drošībai, jau desmitiem gadu ir ierakstīts Civilās aizsardzības plānos.

Kā vēsta raidījums, katru dienu cauri Rīgas centram un blīvi apdzīvotajiem mikrorajoniem pa dzelzceļu uz ostu dodas eksplozīvas un indīgas kravas. Sliedes aizņem kvadrātkilometrus lielas platības pilsētas centrā, kur vilcienu sastāvi rada putekļus un troksni, traucē transportam un atdala cieši blakus esošās apkaimes.

Desmitiem gadu civilās aizsardzības plānos bīstamās dzelzceļa kravas ir iezīmētas kā drauds sabiedrības drošībai. Vilcienu sastāvos ir ne vien eksplozīvas degvielas, bet arī indes, kas nogalina tās ieelpojot.

Kā vēsta TV3, ministrijās un pašvaldībās ambiciozā ideja patīk, taču attīstīt šo ideju politiķi neuzņemas.

Par apvedceļa nepieciešamību sprieda jau padomju laikos. 1990. gadā tādu projektēt izlēma Viļņa Breša vadītā LPSR Ministru padome. Tobrīd naudas tik vērienīgam projektam nebija un tā neatradās arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Tagad ideju par kravas dzelzceļa aizvākšanu no pilsētas cenšas atdzīvināt arhitekti un pilsētplānotāji no Latvijas infrastruktūras modernizācijas apvienības. Viņi aptuveni iezīmējuši dzelzceļa trasi ap Rīgu, lai vilcieni ceļā uz ostu nešķērsotu pilsētu.

Par ieceri raidījuma "Nekā personīga" stāsta arhitekts Sergejs Ņikoforovs: "Sliežu ceļš no Daugavas labajā krastā esošajām kuģu piestātnēm caur Babīti, Mārupi, Ķekavu, Salaspili, Ropažiem, Garkalni, Ādažiem stieptos līdz kreisā krasta ostas teritorijai Vecmīlgrāvī. Daļa trases sakrīt ar "Rail Baltica", daļa ar jau esošām sliedēm. Ap 60 kilometru būtu jāierīko no jauna."

Lai arī sliežu ceļa būve prasītu miljardu investīcijas, arhitekti ir pārliecināti, ka ieguvumi to atsvērtu. Apvedceļš savienotu jaunos Pierīgas industriālos rajonus, paplašinātu iespējas pasažieru vilcienam, atbrīvotu Rīgas centru attīstībai. Tas mazinātu riskus dzelzceļa avāriju, militāru un terora draudu gadījumā.

Savukārt arhitekts Mārcis Mežulis stāsta, ka ar šo tēmu arhitektu grupa nodarbojas jau vairākus gadus, tāpat ar to iepazīstinātas dažāda līmeņa institūcijas.

"Visi mūs sagaida ar izpratni un labprāt uzklausa mūs, iedziļinās un saprot problēmu, bet mēs ne no vienas no šīm iestādēm neesam sagaidījuši vai redzējuši kādu nebūt mērķtiecīgu rīcību.

Lai šādu plānu īstenotu, ieinteresētai jābūt Rīgai, tās apkārtnes pašvaldībām, Satiksmes ministrijai un valdībai. Projekts savlaicīgi jāiekļauj valsts un pašvaldību ilgtermiņa attīstības plānos. Politiķi ideju slavē, bet neko konkrētu nedara," saka arhitekts.

Sliežu saimniekam AS "Latvijas Dzelzceļš" apvedceļš noderētu, ja pašam par to nebūtu jāmaksā. Pēdējoreiz uzņēmuma vadība un Satiksmes ministrija iespēju pētījusi 2009. gadā. Toreiz tikuši pat līdz variantiem, kā trase varētu iet.

"Tieši atdūrās viss šis process uz finansējuma meklēšanu. Kurš būs projekta finansētājs, dzelzceļš tādu pasākumu pavilkt arī tajos laikos nebija gatavs. No ministrijas nenāca jēdzīgs risinājums. Tā tas viss palika. Šobrīd šādam projektam "Latvijas Dzelzceļam" tiešām nauda neatrastos un šis projekts arī neatmaksātos pie šāda kravu apgrozījuma. Projektam vairāk ir tāds sociāls raksturs, tiešām atbrīvot Rīgas centru," saka Egils Feldmanis, AS "Ļatvijas Dzelzceļš" tehniskās vadības direktors.

Raidījums vērsās arī pie jaunievēlētās Rīgas Domes deputātiem, kas vēlēšanu laikā nāca ar saukļiem, ka cilvēks ir galvenais un pilsēta jāpadara ērta dzīvošanai. Arī pašvaldībai gribētos vilcienu kravas dabūt prom, bet ticības, ka tas ir reāli, rātsnamā nav.

"Ideja protams būtu atbalstāma, tas nav normāli, ka mums būs jauna skaista moderna Rīgas centrālā stacija, kur brauks ātrvilciens un blakus ogļu vagoni vai naftas mucas," saka Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis ("Jaunā vienotība"). Taču viņš norāda, ka varētu būt problēma ar apvedceļa ekonomisko atmaksāšanos. Viņš šobrīd nesaskata iespēju līdzfinansēt šādu ieceri.
Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) komentē: "Protams, ka dzelzceļa apvedceļš ap Rīgu sniegtu daudzus ieguvumus. Tomēr mums jāapzinās, ka šāda jauna dzelzceļa infrastruktūra pēc sava apjoma ir salīdzināma ar pašlaik uzsākto "Rail Baltica" būvniecību. Reālistiski vērtējot Latvijas finansiālās iespējas, šādu projektu varētu īstenot tikai pēc tam, kad būs pabeigta "Rail Baltica" trase."

Ar Satiksmes ministru Tāli Linkaitu arhitekti tikušies pavasarī. Ministrs arhitektus uzklausījis, paslavējis un tā arī viss palicis. Idejas attīstīšanai nav teicis ne jā, ne nē. Tālāk nekas nav darīts, vēsta raidījums.