Arī Administratīvo tiesu tiesneši aicina Tieslietu padomi rīkoties, lai izvērtētu 'ceļojošo firmu' maksātnespējas lietas
Foto: PantherMedia/Scanpix

Administratīvo tiesu tiesnešu biedrība pievienojas vairāku Augstākās tiesas (AT) tiesnešu nosūtītajai vēstulei Tieslietu padomei, kurā tā aicināta izveidot speciālu komisiju, lai izvērtētu "ceļojošo firmu" maksātnespējas lietu, liecina biedrības nosūtītā vēstule Tieslietu padomei.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tajā norādīts, ka, lai gan biedrība pārstāv tiesnešus, kuru kompetencē nav maksātnespējas lietu izskatīšana, tā piekrīt, ka žurnālistu aktualizētā maksātnespējas lietu problemātika ir radījusi tiesu varas reputācijas krīzi. Tādēļ Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība pievienojas AT tiesnešu vēstulē paustajam, ka šādā situācijā tiesneši nevar būt pasīvi vērotāji. Tālab tieši tiesu varai pašai ir pienākums iedziļināties situācijā un dot tai atbilstošu vērtējumu. Skaidrība par izskanējušo pārmetumu pamatotību ir nepieciešama gan sabiedrībai, gan tiesnešiem.

Administratīvo tiesnešu biedrība pilnībā pievienojas AT tiesnešu vēstulē minētajiem konkrētajiem ierosinājumiem Tieslietu padomei un aicina tuvākajā Tieslietu padomes sēdē tos apsvērt pēc būtības, rodot iespējami labāko risinājumu šai krīzes situācijai un kliedējot šaubas par pašas tiesu varas nevēlēšanos un nespēju rast risinājumu tai, rakstīts vēstulē.

Tieslietu padomē norādīja, ka AT tiesnešu nosūtītajā vēstulē minētos jautājumus visticamākais izskatīs nākamajā padomes sēdē, kas ir paredzēta 2018.gada 22.janvārī.

Jau ziņots, ka vairāki AT tiesneši nosūtījuši vēstuli Tieslietu padomei, aicinot izveidot speciālu komiteju, lai izvērtētu masu medijos izskanējušās šaubas par vairāku maksātnespējas procesu korektu iztiesāšanu, kuros iesaistītas "ceļojošās firmas", kurām līdz maksātnespējas procesu mainījusies juridiskā adrese, skaidroja Tieslietu padomē.

Vēstulē, kuru parakstījuši 14 AT tiesneši, norādīts, ka izskanējusī informācija "pirmšķietami balstīta uz objektīvu informāciju un rada šaubas par vairāku tiesnešu profesionalitāti un neatkarību".

Šie tiesneši aicina Tieslietu padomi izveidot neatkarīgu ekspertu komisiju, kurā iesaistītu gan AT un apgabaltiesu tiesnešus, kuri specializējušies maksātnespējas lietās, gan neatkarīgus tiesībzinātniekus, lai izvērtētu apšaubīto lietu izskatīšanas kvalitāti. Tāpat Tieslietu padome aicināta izvērtēt situācijas, kad tiesneši ir pieņēmuši kādai personai nelabvēlīgu lēmumu, savukārt cits tiesnesis pieņem labvēlīgu. Šādās situācijās vēstules autori uzskata, ka ir nepieciešams izvērtēt iemeslus un argumentāciju lēmumiem.

Vēstules autori aicina izvērtēt tiesu sistēmas iekšējo komunikāciju, lai novērstu situācijas, kad Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija nav saņēmusi informāciju, ka par kādu tiesnesi ir saņemtas un apmierinātas sūdzības.

Kā iepriekš vēstīja žurnāls "Ir", septiņu gadu laikā kopš krīzes vairāk nekā 800 uzņēmumu neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības pieteikuma ir nomainījuši adresi, kas ir aptuveni 10% no visiem procesiem.

Kā rakstīja žurnāls, bieži vien šīm firmām ir vērtīgi aktīvi un miljonos mērāmas parādsaistības, turklāt daudzas "ceļojošās" firmas nonākot pie šaura tiesnešu loka. Žurnāls saskaitījis 19 tiesnešus, kas katrs izskatījuši desmit vai vairāk šādu procesu.

Kā rekordists izcēlies tagadējais Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, pie kura nonācis vislielākais "ceļojošo" firmu skaits ar vairāk nekā 240 miljonu eiro kopējām parādsaistībām, un viņa lēmumus maksātnespējas lietās AT visbiežāk atcēlusi pēc protestiem par likumpārkāpumiem, vēstīja "Ir".

Nedaudz no Bula atpaliekot tagadējā Latgales priekšpilsētas tiesnese Jolanta Zaškina. Tāpat starp visvairāk šādu lietu izskatījušajiem tiesnešiem tiek minēta kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece. Pret Zaškinu 2008.gadā Tieslietu ministrija bija ierosinājusi disciplinārlietu saistībā ar pārkāpumiem maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesos, tomēr to izbeidza. Savukārt Grebežniece saņēmusi rājienu pēc tam, kad otro reizi bija nelikumīgi rīkojusies, pasteidzoties nomainīt uzņēmuma tiesisko statusu, iekams AT izskatījusi protestu, kas iesniegts par viņas iepriekšēju lēmumu.

Žurnāls secināja, ka starplaikā pēc tieslietu ministra amata atstāšanas un pirms atkārtotas atgriešanās tajā 2010.gadā "ceļotājfirmu" maksātnespējas procesos pelnījis arī tagadējais Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), sniedzot advokāta pakalpojumus. Žurnāls konstatējis vismaz divus šādus gadījumus. Abi uzņēmumi neilgi pirms maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības mainījuši adresi, un abi kreditoru sapulces organizējuši Rīgā, Antonijas ielā 7. Tā tolaik bija prakses vieta maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa kolēģiem, vēlākajam nacionālās apvienības ģenerālsekretāram Aigaram Lūsim.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Gaidis Bērziņš Saeima TB/LNNK Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form