Ārkārtējo situāciju plāno pagarināt par četrām nedēļām; būs pabalsti bērniem – lemj koalīcija (plkst. 20:30)
Foto: LETA

Paredzams, ka otrdien Ministru kabinets, uzklausot speciālistu ieteikumus, lems par ārkārtējās situācijas pagarināšanu par četrām nedēļām, pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Sadarbības sanāksmē koalīcijas partiju pārstāvji politiski vienojās par vairākiem jautājumiem, ko šonedēļ skatīs divās valdības sēdēs – otrdien un ceturtdien, tajā skaitā par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu pārcelšanu uz septembri.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mums ir valstī laba ziņa, ka Covid-19 izplatība Latvijā faktiski tiek kontrolēta. Redzam, ka saslimstība neiet strauji uz augšu, un, salīdzinot pagājušo nedēļu pret iepriekšējo, var redzēt pat kritumu nedēļas laikā jauno gadījumu skaitā. Tas nozīmē, ka mēri, ko esam visi kopā kolektīvi pieņēmuši – distancēšanās, pulcēšanās ierobežojumi – darbojas. Tas diemžēl vēl nenozīmē, ka viss ir pārvarēts. Mēs vēl esam epidēmijas vētrā, un, lai mēs kopīgiem spēkiem varētu pārvarēt šīs slimības izplatību, mums būs vēl kādu laiku jāturpina tāpat dzīvot un strādāt," sacīja Kariņš žurnālistiem pēc attālināti organizētās sadarbības sanāksmes.

Lai arī situācija tiek kontrolēta, pēc visām pazīmēm izskatās, ka krīze un pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc būs jāpagarina ārkārtējā situācija, kuras termiņš patlaban noteikts līdz 14. aprīlim, atzina valdības vadītājs. Kariņš uzsvēra, ka otrdien valdība sēdē kā allaž uzklausīs epidemiologus un speciālistus, bet "šobrīd izskatās, ka, visticamāk, mēs pagarināsim ārkārtējo situāciju vēl uz četrām nedēļām".

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu par mācību gadu un eksāmeniem gadījumā, kad ārkārtējā situācija tiek pagarināta vēl uz četrām nedēļām, kas gandrīz pārklājas ar ierastā mācību gada beigām, Ministru prezidents sacīja, ka šodien šis jautājums netika pārrunāts, bet tas, protams, tiek risināts.

"Es varu tikai piebilst kā bērnu vecāks, ka es ar prieku un apbrīnu konstatēju, ka mācības turpinās, un, šķiet, ka bērni no tā arī iegūst," teica Kariņš, pieminot pirmdien darbību sākušo mācību TV kanālu "Tava klase". Jautājums par eksāmenu rīkošanu, lai varētu pabeigt 9. un 12. klasi, ir jārisina izglītības un zinātnes ministrei, kurai jānāk uz valdību ar savu piedāvājumu un jāskaidro sabiedrībai.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par iespēju vēl ārkārtējās situācijas laikā mīkstināt ierobežojumus, piemēram, lai cilvēkiem būtu pieejama medicīniskā aprūpe, kas patlaban ierobežota, Kariņš norādīja, ka patlaban ir tikai politiska vienošanās par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, bet detalizēta diskusija ar speciālistiem būs valdības sēdē otrdien.

Kariņš teica, ka labi apzinās, ka Covid-19 dēļ citas slimības nav atkāpušās un cilvēkiem tās jāārstē, tomēr ir svarīgs priekšnosacījums, ka ārstniecības iestādes ir labi un pareizi aprīkotas ar aizsarglīdzekļiem, lai ārsti nesaslimst, strādājot tieši ar Covid-19 pacientu vai saskaroties ar to neapzināti. Aizsarglīdzekļu piegāde un sadale jau notiek, un galvenais, lai mūsu mediķi ir sagatavoti, sacīja Kariņš. Viņš atzina, ka valdība varētu lemt par ierobežojumu mīkstināšanu veselības aprūpē, ja epidemiologi uzskatīs, ka mediķi ir pietiekami aprīkoti un risks viņiem saslimt ir mazs.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda pateicību visai sabiedrībai, jo Covid-19 izplatības ierobežošanas labie rezultāti ir visas sabiedrības nopelns. Latvijas sabiedrība ir kārtīga, un pašaizsardzība sajūta ir pasargājusi mūs visus no slimības plašākas izplatības. Ja tādā veidā turpināsim rīkoties, tas mums ļaus ātrāk atgriezties pie normālas dzīves, uzskata ministrs.

Tieslietu ministrs, kura pārziņā ir arī reliģijas joma, atzina, ka ministrija bija īpaši pievērsusi uzmanību tam, kāda būs cilvēku uzvedība Pūpolsvētdienā. "Kā redzams, visi svētkos bija disciplinēti un atbildīgi. Dievkalpojumi tika noturēti, bet nekādas lielas pulcēšanās un riski veselībai nebija. Domāju, ka visi šajās brīvdienās ieguva gan mierinājumu, gan ģimeniskumu," atzina Bordāns.

Atbalsts medijiem un bērniem

Otra politiskā vienošanās, ko koalīcija panākusi un ko valdība plānojusi skatīt otrdienas sēdē, ir atbalsts medijiem vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, kas ietvertu atbalstu krīzes laikā gan drukātajiem, gan elektroniskajiem medijiem. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par atbalsta sadali, Kariņš sacīja, ka šodien panākta politiska vienošanās, ka tāds atbalsts ir jāsniedz un ka summa ir virs diviem miljoniem, un otrdien tiks vēl diskutēts, kādi būs sadales mehānismi un kādiem medijiem tiks sniegts atbalsts atbilstoši vajadzībām. "Galvenais, ka visas piecas valdības partijas ir vienojušās par šādu atbalstu," sacīja Ministru prezidents.

Ministru kabinets gatavojas otrdien arī pilnveidot dīkstāves pabalstu shēmu, jo līdz šim vēl nav bijis atrisināts jautājums par pabalsta diferencēšanu atkarībā no apgādājamo skaita, un izskatās, ka tā varētu būt konkrēta piemaksa par katru apgādājamo, taču tas vēl tiks diskutēts valdības sēdē, sacīja Kariņš.

Savukārt labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) paziņojumā presei pirmdien uzsvēra, ka pēc garām diskusijām izdevies kolēģus pārliecināt, ka tieši ģimenēm ar atvasēm turpmākajos mēnešos var klāties visgrūtāk. "Šodien panāktā vienošanās ir turpinājums jau pieņemtajiem lēmumiem, lai šajā ārkārtas situācijā palīdzētu visneaizsargātākajiem cilvēkiem. Arī turpmāk darīsim visu iespējamo, lai neviens nepaliktu bez iztikas līdzekļiem, norāda Petraviča.

Politiķu panāktā vienošanās par krīzes pabalstu paredz, ka, ja ģimenei (personai), tai skaitā audžuģimenei un aizbildnim, kam aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam un kurai ir tiesības uz pašvaldības krīzes pabalstu, pašvaldība varēs palielināt šī pabalsta apmēru par 50 eiro katram bērnam. Plānots, ka šīs izmaksas valsts pašvaldībai kompensēs 100% apmērā.

Vienlaikus panākta konceptuāla vienošanās arī par papildus atbalstu dīkstāves pabalstu saņēmējiem. Arī viņi par katru bērnu varēs papildus saņemt 50 eiro. Eksperti turpina darbu, lai sagatavotu priekšlikumus, kā vislabāk šo līdzekļu izmaksu nodrošināt. Lēmums par atbalstu ģimenēm ar bērniem vēl jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai, norāda Petraviča.

Nacionālās apvienības uzsver, ka tas bijis šīs apvienības priekšlikums – dīkstāves pabalstam nodrošināt papildu piemaksu 50 eiro apmērā par katru bērnu ģimenē, par ko izdevies pārliecināt partnerus.

Aizstāvot priekšlikumu, NA akcentējusi, ka dīkstāves pabalsts, kas tiek aprēķināts visiem vienādi – neatkarīgi no apgādājamo skaita, nav taisnīgs. "Katrs bērns ģimenei ir prieka un mīlestības avots, bet ekonomiski tās ir būtiskas izmaksas mājsaimniecībai. Lemjot par krīzes laika atbalsta pasākumiem, apgādībā esošo bērnu skaits ir jāņem vērā. Varu paust gandarījumu, ka šobrīd tā ir kļuvusi par visas valdības kopēju pozīciju," atzīst NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars, skaidrojot, ka, piemēram, 700 eiro pabalsts personai, kam nav apgādājamo, un personai ar vairākiem bērniem nozīmē pavisam atšķirīgu faktisko situāciju.

Iepriekš bija noteikts, ka dīkstāves pabalsts visiem noteikts vienāds – 75% apmērā no vidējās bruto algas, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāro mēnesi.

Ceturtdien valdība varētu atrisināt vēl vienu dīkstāves reglamenta nepilnību, proti, par mazo uzņēmumu īpašniekiem un valdes locekļiem. Līdz šim uz dīkstāves pabalstiem var pieteikties tikai darbinieki, bet valstī ir daudz mazu un ģimenes uzņēmumu, kur ir daži darbinieki un vienlaikus valdes locekļi. Kariņš sola, ka valdība tiks skaidrībā par to, kā palīdzēt arī šiem uzņēmumiem dīkstāves laikā.

Rīgas domi vēlēs septembrī

Ņemot vērā neskaidrības ar to, kā Covid-19 izplatība Latvijā un Eiropā varētu attīstīties šovasar, koalīcijas partijas vienojušās, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, varētu tikt atliktas uz septembra sākumu, sacīja Kariņš. Viņš gan neminēja konkrētu datumu, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sarunā ar žurnālistiem sacīja, ka tas varētu būt 5. septembris, jo tā ir pēdējā iespēja sarīkot vēlēšanas. Saskaņā ar likumu, ja līdz kārtējām vēlēšanām atlicis mazāk par deviņiem mēnešiem, ārkārtas vēlēšanas nerīko un darbu turpina pagaidu administrācija. Patlaban noteikts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiek 6. jūnijā.

Pūce žurnālistiem pastāstīja, ka grozījumus "Rīgas domes atlaišanas likumā" plāno valdībā iesniegt ceturtdien, nosakot jaunu vēlēšanu datumu, jo ar esošo datumu – 6. jūniju – nav iespējams nodrošināt brīvu un pilnvērtīgu vēlēšanu procesu, ja stingri ierobežojumi valstī ir spēkā līdz maija vidum. Lai šo jautājumu pārskatītu, ir iespējams noteikt vēlēšanu datumu atbilstoši minimālajam nepieciešamajam dienu skaitam to sarīkošanai, kas būtu jūlija sākumā. Taču, ņemot vērā, ka ierobežojumi varētu būt spēkā arī vēl pēc maija vidus, koalīcija diskusijās nonākusi pie secinājuma, ka labāk vēlēšanas organizēt tad, kad ir augstāka ticamība, ka ierobežojumu un bažu par vīrusu iedzīvotājiem būs mazāk, tāpēc Pūces vadītā ministrija gatavos priekšlikumu vēlēšanas rīkot 5. septembrī.

Pagājušā nedēļas nogalē aģentūra LETA ziņoja, ka, nemot vērā Covid-19 izraisīto ārkārtas situāciju, partijas "Saskaņa" priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs iesaka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas rīkot kopā ar pārējo pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā.

"Epidemiologi atzīst, ka esam tikai Covid-19 izplatības sākuma stadijā un slimības ierobežošanas pasākumus, visticamāk, nāksies pagarināt un pastiprināt. Tāpēc Latvijas politiķiem nav īstais laiks pievērsties priekšvēlēšanu debatēm, lai iegūtu varu galvaspilsētā," uzskata politiķis.

Viņš atgādina, ka Anglijā un Francijā municipālās vēlēšanas sakarā ar pandēmiju ir atceltas, tādēļ aicina "atbildīgi rīkoties arī Latvijas valdošos politiķus", galvaspilsētas vadības vēlēšanas pārceļot.

"Nevienam nav tiesību savu politisko ambīciju vārdā apdraudēt cilvēku veselību. Turklāt vēlēšanu rīkošanai piešķirtā finansējuma izlietošanai pašlaik ir daudz svarīgākas prioritātes," norāda Urbanovičs.

Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija patlaban Latvijā noteikta no 12. marta līdz 14. aprīlim.

Aizvadītajā diennaktī veikti 773 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19. Infekcija apstiprināta deviņiem cilvēkiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Latvijā kopumā veikti 21 453 izmeklējumi, infekcija apstiprināta 542 personām.

44 pacienti stacionēti, tai skaitā 39 ar vidēju slimības gaitu, pieci ar smagu slimības gaitu, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Rīgas dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form