Tāpat Ārlietu ministrija norāda, ka līdzīga rakstura mājieni atrodami arī krievu valodā iznākošā laikraksta "Čas" 21.septembra numura publikācijā "Rossijskije geopolitiki podozrevajut..." . Ministrija šajā sakarā atzīmē, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes atkārtoti noraidījušas šādus apgalvojumus.
Tiek uzsvērts, ka Latvijas valdība jau vairākkārt ir lūgusi attiecīgās Krievijas institūcijas sniegt konkrētu informāciju par šādiem faktiem. Pēdējo reizi šāds lūgums izteikts 17.septembrī, tomēr nekādas atbildes pagaidām nav saņemtas.
Krievijas Ģenerālprokuratūras rīcībā esot ziņas, kas liecinot par čečenu kaujinieku saistību ar vairākām valstīm, tostarp Latviju. Par to piektdien Krievijas laikrakstā "Rossijskaja gazeta" publicētā intervijā paziņoja Krievijas ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs. Savukārt Latvijas tiesībsargājošās iestādes paziņojušas, ka to rīcībā nav ziņu par čečenu kaujinieku jebkādu saistību ar Latviju.
"Interpol" Latvijas biroja priekšnieks Juris Jasinkevičs piektdien informēja, ka nekāda informācija, prasības vai pretenzijas no Krievijas šajā jautājumā nav saņemtas un biroja rīcībā nav ziņu par šādu iespējamību.
Krievijas ģenerālprokurora pausto noliedza arī Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Lainis Kamaldiņš. "Tas galvenokārt ir Drošības policijas jautājums, bet mums tādas informācijas nav," teica Kamaldiņš. Arī Drošības policijas priekšnieka vietnieks Didzis Šmitiņš teica, ka policijas rīcībā neesot informācijas par to, ka Latvijā būtu Čečenijas kaujinieki. Viņš arī pauda, ka Krievijas Ģenerālprokuratūra nav lūgusi Drošības policijai informāciju par to, vai šādi kaujinieki ir Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
