Runājot par globālo ekonomisko krīzi un tās ietekmi reģionā, ārlietu ministrs uzsvēra ciešākas sadarbības nepieciešamību Ziemeļeiropas valstu vidū, īpaši starp valdībām un institūcijām, kas uzrauga finanšu tirgu.
"Ņemot vērā, ka Baltijas un Ziemeļvalstu ekonomika kopumā ieņem 9.vietu pasaulē, mums jāpievērš uzmanība jautājumam, kā veicināt Baltijas un Ziemeļvalstu iesaisti globālajās finanšu institūcijās starp lēmumu pieņēmējiem, tostarp pasaules ietekmīgāko industriālo valstu G 20 vidū," norādīja M.Riekstiņš.
Ministrs atzīmēja, ka dažas no Ziemeļeiropas valstīm nav Eiropas Savienībā, dažas savukārt nepieder NATO saimei un dažas nav Eiro zonā, kas līdz ar to neļauj pilnībā nodrošināt šī reģiona pārstāvību un iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Pievēršoties enerģētikas politikai un drošībai, M.Riekstiņš akcentēja enerģijas piegāžu un diversifikācijas nozīmi. Tāpat Latvijas ārlietu ministrs atzīmēja integrēta Baltijas elektrības tirgus izveides nozīmi, vienotas ES enerģētikas politikas izstrādi, kā arī atjaunojamo energoresursu būtisko lomu.
Saistībā ar NATO drošības nozīmi Ziemeļeiropā, M.Riekstiņš atzīmēja alianses jaunās Stratēģiskās koncepcijas izstrādi un tajā ietveramās prioritātes. Tāpat ministrs uzsvēra nepieciešamību palielināt NATO redzamību reģionā, turpinot gaisa patrulēšanu, kas ir svarīgs drošības apliecinājums sabiedrībai.
Diskusiju panelī "Stratēģiskās drošības apliecinājums Ziemeļeiropā" piedalījās Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets (Urmas Paet), Luksemburgas ārlietu un imigrācijas ministrs Žans Asselborns (Jean Asselborn), Amerikas Savienoto Valstu Vācijas Māršala fonda Transatlantiskā centra izpilddirektors Ronalds D.Asmuss (Ronald D.Asmus) un Zviedrijas Aizsardzības Pētījumu aģentūras vecākais analītiķis Roberts Dalsjo (Robert Dalsjö).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
