Ceļu uz Baložiem rāda “Via Baltica” malā novietotā zīme “Baloži 2 km”, kuras saturu īsti neizprot pat Baložu domes priekšsēdētājs Andis Adats. Viņš savas pilsētas teritoriju skaita no šosejas malas. Iespējams, ka 2 km norāda nelielās pilsētiņas pretējo robežu ar Olaines pagastu, kur sākas “VEF Baloži”, kas nebūt neietilpst Baložu pilsētā. Būtu vieglprātīgi gaidīt, lai Baložos vai vismaz to tuvumā atrastos Baložu dzelzceļa stacija. Pavisam tālu no Baložu pilsētas pa Olaines un Ķekavas pagastu zemi iet Baložu kanāls.
Savukārt lielu daļu no Baložu pilsētas nezinātājs nebūt neuzskatīs par Baložiem, jo tai ir savs vārds Titurga un savs tēls bez jebkādas līdzības ar Baložu kūdras fabrikas strādnieku ciematu, kuru Latvijas Republika aiz priekiem par pašas atjaunošanos iecēla pilsētas godā.
Šāda divsejainība ir visraksturīgākā Baložu iezīme, kuru kopš strādnieku ciemata radīšanas noteica dabas apstākļi. Proti, strādnieku ciemats radās kūdras purva dēļ, taču uzcelts tas tika uz smilšu kāpas. Tur atrodas cilvēku mitekļi, kamēr paši cilvēki vairāk laika pavadīja purvā, jo purvs viņiem deva ne tikai darbu un algu, bet arī vietu mazdārziņiem. Tie tagad ievelk pašus nepievilcīgākos vaibstus kopējā pilsētas tēlā, bet tie ir kļuvuši par senāko baložnieku ģimeņu dārgumiem. Vēl jo neskaidrāka robeža starp smiltīm un purvu ir Titurgā, kurai apakšā ir smiltis, bet virsū pusmetru biezs kūdras slānis. Tādējādi Baložus var saukt par pilsētu purvā vai pilsētu smiltīs gluži tāpat, kā atkarībā no redzes leņķa visdažādākās krāsas parādās uz viena un tā paša baloža kakla.
Tāpat arī Baložu iedzīvotājus ir iespējams raksturot pilnīgi pretēji. Ne bez pamata būtu teikt, ka tādas vietas kā Baložus padomija izmantoja cittautiešu pulcināšanai Latvijā, bet tagad viņi šajās vietās pulcējas paši. Jo īpaši tas attiecas uz 40. gadu barakām un vēlāko laiku šķūnīšiem un būceņiem, kur viens trūkumcietējs par latu vai šņabja pudeli izīrē kaktu savam bēdu brālim vai māsai. Pavisam citu akcentu stāstam par Baložu nelatviešiem dod tas, ka viņu mazais, bet materiālā un nacionālās izcelsmes ziņā raibais kopums negrasās izveidot kopienu, kas pretosies Latvijas valsts un pašvaldības politikai.
Vēl cits dalījums šķir Baložu pamatiedzīvotājus - tiklab latviešus kā nelatviešus - no jaunienācējiem - nacionālā ziņā tikpat dažādiem, kurus vieno iespējas nopirkt pašvaldības uzņēmuma labi aprūpētu dzīvokli klusā un skaistā vietā. Nākamā ienācēju grupa ir savrupmāju tīkotāji, bet tā Baložos vēl ir daudz mazāka nekā citās Pierīgas vietās.
Andis Adats: “Baloži dod vietu, kur naudu ieguldīt”
Baložu pilsētas galva Andis Adats sarunā ar RB aptvēra gan ne pārāk garo pilsētas vēsturi, gan nākotnes attīstības variantus.
- Tas bija 1947. gads, kad kūdras ieguvi pārcēla no Olaines purviem uz Baložiem, jo šeit bija vislielākie kūdras resursi, - stāsta Andis Adats. - 1949. gadā kūdras fabrikai līdzās cēla pirmās vairākdzīvokļu barakas, kurās vietu deva arī skolai un kultūras nama filiālei. Pēc Staļina nāves nāca atļauja strādnieku ciematā būvēt kapitālu kultūras namu un skolu - ļoti raksturīgus 50. gadu arhitektūras paraugus. Tajā laikā celtās dzīvojamās ēkas tagad ir ļoti nolaistas, bet tās ir ar biezām sienām un ērtu dzīvokļu plānojumu, ko nevar teikt par vēlāko laiku apbūvi tieši Baložos. 70. un 80. gados daudz veiksmīgāk tika būvēts jauns ciemats tuvāk Rīgas - Bauskas šosejai, kas 1988. gadā saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju par labāko plānojumu. Šo vietu sauc par Titurgu. Kopš 1991. gada 14. novembra pastāv pilsēta Baloži, kas ietver gan vecos Baložus, gan Titurgu.
Pilsētas teritorija aizņem 6,7 kvadrātkilometrus, kuri kā ķīlis sniedzas no Bauskas šosejas līdz Olaines pagastam, bet ķīļa malas robežojas ar Ķekavas pagastu. Šādu formu pilsētai diktē 12 kilometru garā Baltā kāpa, kas sadala Baložus divās daļās: iebraucot pilsētā pa Rīgas ielu, pa labi ir kāpa, bet pa kreisi - purvs. Rīgas iela izlokās starp kāpu un purvu tieši tur, kur ceļš nenogrimst ne smiltīs, ne kūdrā.
- Cik cilvēku dzīvo Baložu pilsētā?
- Uzskaitīto cilvēku skaits svārstās ap 3900, kuri dzīvo 1350 dzīvokļos un ap 200 individuālajās mājās. Vēl vairāk māju - ap trijiem simtiem - būtu atrodamas dārzkopības kooperatīvos, bet pēc likuma tās nav mājas un cilvēki tur nedrīkst pierakstīties. Kad lielākā dārzkopības sabiedrība pārstrādās savu ģenerālo plānu un iezīmēs apbūves gabalus ap esošajām mājām, mēs dabūsim vēl 500 cilvēku klāt.
- Cik naudas ir pilsētas budžetā?
- Nākamgad mēs plānojam izlietot 700 tūkstošus latu, ieskaitot valsts mērķdotācijas izglītībai.
- Ko Baložiem sola teritoriālā reforma?
- Rīgas rajona 24 pašvaldību vadītāji ir vienojušies, ka nebūtu lietderīgi Baložus apvienot ar vēl kādu citu teritoriju, bet būtu iespējama pašreizējo robežu grozīšana.
- Jūs droši vien gribat nošķelt gabalu Ķekavas pagastam.
- Jā, uz Ķekavas rēķina divkāršot savu iedzīvotāju skaitu un četrkāršot platību. Pilnīgi neloģiski ir tas, ka Valdlauču iedzīvotājiem ir jābrauc cauri Baložiem uz Ķekavu saņemt pašvaldības pakalpojumus. Loģiski būtu vilkt robežu pa “Via Baltica” 11. vai 12. kilometru, kur “Via Baltica” savienosies ar Rīgas mazo apvedceļu no Dienvidu tilta, lai Baložu teritorija paliek apvedceļa Rīgas pusē un Ķekavas teritorija - pretējā pusē. Noteikti, ka 2015. - 2020. gadā Rīgas teritorija paplašināsies uz mūsu rēķina. Kāpēc pievienoties Ķekavai, ja mēs jau šobrīd esam tendēti uz Rīgu?
- Kā uz jūsu nodomiem reaģē Ķekava?
- Ķekava negrasās mums neko dot, bet būtu ar mieru ņemt mūs pašus, ja mēs piekritīsim būt viņu nabaga radinieki, būt skabarga viņu acīs.
- Ko jūs sakāt par ideju veidot Ķekavas novadu no Ķekavas un Daugmales pagastiem un Baložu un Baldones pilsētām?
- Šajā novadā Ķekava dotu - noapaļojot - 6000 iedzīvotāju, Baloži - 4000, Baldone un Valdlauči - pa 3000 no katras vietas, Katlakalns un Ķekavas tālie lauki - pa 2000 un Daugmale - tūkstoti. Ne Daugmale, ne Baldone, ne Ķekavas lauku teritorija šādā veidojumā neiegūs neko, jo vēlētāju vairākums pateiks nākamajiem novada pašvaldības deputātiem - mēs jūs ievēlējām, dodiet visu naudu mums.
- Vai Baloži var pasteidzināt pievienošanos Rīgai?
- Esmu par to runājis ar Bojāra kungu (Rīgas domes priekšsēdētāju - RB) un Tralmaka kungu. Kā teica Tralmaka kungs (Rīgas pilsētas izpilddirektors - RB), Rīga dienvidu virzienā paplašināsies “ne tik drīz”, bet es nezinu, ko tas nozīmē. Domāju, ka līdz Ziemassvētkiem Rīga nepaplašināsies. Tas bija joks.
- Ap Ziemassvētkiem Baloži neizskatās milzīgi daiļi un iekārojami. Un tas nav joks.
- Pievilcīgi mēs izskatāmies vasaras vakarā, kad čurkst izgaismotas strūklakas. Pagaidām tā tas ir Titurgā, bet pavasarī mēs iesim iekšā vecajos Baložos veidot pilsētvidi - izpļaut zāli, izcirst krūmus, retināt kokus. Mēs gatavojam cilvēkus tam, ka pārmaiņas ir neizbēgamas. 90% papeļu mēs jau esam izcirtuši. Kad tas sākās, cilvēki nāca un teica - kā jums roka paceļas cirst zaļu koku, uz ko es atbildēju - un kā jums roka paceļas izraut augošu burkānu no dobes. Mūsu arguments ir tas, kādēļ mēs to darām - lai iestādītu liepas.
- Vai jaunie kociņi ir jau iestādīti?
- Jā, kociņus iestādījām un izsludinājām konkursu par labāko zaļās zonas apkopšanas modeli.
- Cik daudziem cilvēkiem ir darba vietas Baložos?
- Kūdras fabrika dod 130 darba vietu, komunālā saimniecība - 140, pašvaldība - 150. Šeit darbojas 25 mazie uzņēmumi ar vidējo darbinieku skaitu ap 10. Un vēl ir trīs policisti.
- Kā cilvēkus nodarbina pašvaldība?
- Dod darbu bērnudārzā, skolā, kultūras namā un domē. Kultūras namā darbinieku ir vairāk nekā domē, bet šķiet, ka domē cilvēki nāks klāt: jo vairāk naudas, jo vairāk ko darīt - ir jāplāno, kur naudu likt. Pirms četriem gadiem es biju direktora rīkotāja līmenī, bet tagad trešo daļu darba laika varu būt priekšsēdētājs - pieņemt politiskus lēmumus par pilsētas attīstību.
- Kas tie ir par lēmumiem?
- Mūsu niša ir “guļamvagons” - pietiekami labi aprūpēti dzīvokļi skaistā vietā par saprātīgu cenu. Tas nozīmē, ka dzīvokļos ir karstais un aukstais ūdens, ka ir apkure, ir piebraucamie ceļi un sakari. Turīgi cilvēki tagad ceļ savu prestižu, apmetoties dzīvoklī, jo tas nozīmē, ka viņi ir ārkārtīgi aizņemti un nevar rūpēties par māju.
- Kā mainās dzīvokļu cenas Baložos?
- Cenas aug. Par vienu četristabu dzīvokli Titurgā tagad prasa 55 tūkstošus ASV dolāru, bet tā laikam ir pārāk augsta cena.
- Vai Titurgā tika būvēti īpaši dzīvokļi?
- Nē, tās ir 103. sērijas savietotās mājas ar fasādes siltinājuma elementiem. Dažas atšķirības tomēr ir liektajām mājām - tā sauktajiem banāniem, kur dzīvojamā platība ir iestrādāta liekuma vietā. Parastais vienistabas dzīvoklis Titurgā maksā 8 - 10 tūkstošus dolāru, divistabu - 14 - 15 tūkstošus, trīsistabu - ap 25 tūkstošiem. Tagad dzīvokļu cenas sāk kāpt arī kapitālajās Staļina laika ēkās.
- Par kādu cenu pie jums var nopirkt zemi?
- Zeme šeit ir dārga. Te gan jāprecizē, ka lauksaimniecības un meža zeme joprojām maksā santīmus par kvadrātmetru, bet zemes parcelācija iet pilnā sparā, visi grib savu zemi pārdot kā apbūves gabalus. Šobrīd tirgū ir palaisti ap 40 apbūves gabaliem uzreiz trijās vietās. Ja to īpašnieki būtu vienojušies pārdot zemi pakāpeniski, viņi visi būtu vinnētāji, bet visiem vajag naudu tūlīt. Jāatgādina arī par Baložu kāpu zonu un purva zonu, tāpēc zemes gabaliem 100 metru attālumā cena var atšķirties divas reizes. Kāpu zonā ir tikai smiltis, bet purva zonā ir arī ūdens, kanalizācija un gāzes vads. Katrā zemes gabalā kombinējas dažādas īpatnības, kuras nosaka šā zemes gabala cenu.
- Vai līdzās atpūtai jūs nepiedāvāsiet arī izklaides pasākumus?
- Ar Bojāra kungu esam runājuši, ka Rīgai ir nauda, ar kuru attīstīt tūrismu, bet mēs varam dot vietu, kur naudu ieguldīt. Tā varētu attīstīties trīs idejas. Pirmkārt, te varētu eksponēt demontētos pieminekļus un jaunus tēlniecības darbus, kuriem autori meklē pircējus un saimniekus. Otrkārt, mums ir jāpiedāvā cilvēkiem kaut kas tāds, kā dēļ viņi varētu šeit atgriezties: lai pirmo reizi atbrauc nostalģisku jūtu dēļ palūkoties uz bijušās Ļeņina ielas Ļeņina pieminekli un pamana, ka šeit ir arī spēļu laukumi bērniem un pieaugušajiem, ir kafejnīca un varbūt arī naktsmājas, un vēl pludmale pie 15 hektārus lielā Titurgas ezera. Un, treškārt, mēs varētu izmantot nostāstus par Kārli Ulmani, kas esot šāvis pīles pie Titurgas ezera. Vai nu šāva, vai nešāva, bet medību taka no Ziepniekkalna uz šejieni bija.
- Vai jūsu godam kantis nerīvē tas, ka Baložos ir tikai pamatskola?
- Ar kantīm ir tā, ka nākamajā mācību gadā mēs palaidīsim 10. klasi, bet jau februārī ir jānotiek skiču konkursam par sporta kompleksa būvi pie skolas. Ja mēs šeit neuztaisīsim vidusskolu, tad skolas nebūs vispār, bet, lai uztaisītu vidusskolu, ir jābūt interesantiem piedāvājumiem. Ir sagatavoti trīs priekšlikumi, kuri varētu piesaistīt jauniešus un viņu vecākus. Tas ir lietvedības novirziens, sagatavošana 1. kursam Rīgas Valsts tehnikumā, kas māca datorprogrammētājus, un peldbaseins kā iecerētā sporta kompleksa akcents.
- Cik skolēnu šobrīd mācās Baložos?
- Divās plūsmās kopā mācās 360. Daudzi krievu bērni sāk mācīties latviešu plūsmā, bet tas uzliek papildu slodzi mūsu bērnudārzam, jo uz turieni aizved bērnus, kuriem varbūt ir latvisks uzvārds no tēva vai mātes, vecāmāte ir latviete, bet bērnam no tā ne silts, ne auksts, jo ģimenē visi runā krieviski un domā, ka bērnam pirmajam ir jāsāk runāt latviski.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
