Astoņi antīkie auto un desmit amati – ko rāda Zemgales un Kurzemes mēru deklarācijas

Jāatgādina, ka 2021. gads Latvijas pašvaldībām bijis pārmaiņu gads – jūlijā stājās spēkā jaunā administratīvi teritoriālā reforma, kas vairākas vietvaras apvienoja jaunās pašvaldībās, bet jūnijā vēlēšanās tika ievēlēta jauna to vadība.

Jelgavas novada mēra Madara Lasmaņa (LA) deklarāciju raksta tapšanas brīdī Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēl nav publicējis.

Pērn Bērziņa nopelnīja 57 900 eiro. Nedaudz vairāk par 42 tūkstošiem eiro viņa nopelnīja par darbu pašvaldībā, bet par darbu Kurzemes plānošanas reģionā – 9547. Tāpat viņa izīrējusi sev piederošu īpašumu, gūstot 5976 eiro peļņu.

Gadu iepriekš Bērziņa nopelnīja 54,7 tūkstošus. Par darbu pašvaldībā viņa nopelnīja 39 tūkstošus eiro, Kurzemes plānošanas reģionā – 9646 eiro, bet izīrējot nekustamo īpašumu, nopelnīja 6066 eiro.

Bērziņai pērn īpašumā bija septiņi dzīvokļi Kuldīgā. Viņa paskaidrojusi, ka viņai pieder trīs atsevišķi dzīvokļi, savukārt pārējie veido māju, kur vēl nav veikta dzīvokļu apvienošana vienā īpašumā. Savukārt Grobiņā viņai ir kopīpašums, ko uzrādījusi kā "pārējie".

Kopš 2019. gada Bērziņai valdījumā ir vieglais auto "Opel Insignia Grand Sport".

Tāpat viņai pieder 2000 kapitāldaļas SIA "Kurzemes projektu un konsultācijas birojs" 2864 eiro vērtībā.

"Swedbank" viņa pērn uzkrājusi 3534 eiro, bet "Citadelē" – 21 581 eiro. Viņas uzkrājumi ir sarukuši – 2020. gadā viņai "Swedbank" bija uzkrāti 14 448 eiro, bet "Citadelē" Bērziņa bija uzkrājusi 22 tūkstošus eiro.

Pērn bija Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja, pašvaldībā konkursa Vēsturisko ēku restaurācija un konversācija komisijas locekle, Finanšu ministrijā strādāja par Uzraudzības komitejas locekle, kā arī valdes locekle partijās "Kuldīgas novadam" un "Jaunā Vienotība".

Tāpat viņa bijusi valdes locekle Reģionālo attīstības centru apvienībā un Lauku un reģionu attīstības biedrībā. Darbojusies arī kā premjera ārštata padomniece reģionālajos jautājumos un nodarbojusies ar sava nekustamā īpašuma izīrēšanu.

Zusts par darbu Saldus novada pašvaldībā pērn saņēmis 45 504 eiro, savukārt ienākumos no procentiem "Citadele" - nepilnu eiro. Gadu iepriekš viņš darbā pašvaldībā nopelnīja 44 451 eiro, nepilnu eiro saņēma no procentiem "Citadele" un no trīs privātpersonām guvis kopumā 4800 eiro, ko uzrādījis "u.c. ienākumi".

Viņam īpašumā ir astoņi nekustamie īpašumi – trīs zemesgabali Cenu pagastā, četri dzīvokļi Saldū un turpat arī zeme un ēkas.

Viņam pieder divu uzņēmumu kapitāldaļas – SIA "UrbanHouse" 71 kapitāldaļa ar vērtību 1420 eiro, bet SIA "Express Food" 3447 kapitāldaļas ar vērtību 3447 eiro. 2020. gadā viņam bija tikai 50 uzņēmuma SIA "UrbanHouse" kapitāldaļas 1422 eiro vērtībā.

Tāpat Zustam valdījumā ir 2019. gadā reģistrēts "BMW 420D XDRIVE".

Zusts savā ienākumu deklarācijā norādījis, ka pērn veicis pirkumu 7200 eiro apmērā, kā arī vēl vienu pirkumu – noslēgts līgums par privātmājas būvniecību – 55 000 eiro apmērā.

Tāpat viņš pērn aizņēmies 110 976 eiro privātmājas būvniecībai. Tas viņu nav kavējis pērn aizdot 13 000 eiro.

Zustam pērn bija 97175 eiro lielas parādsaistības, savukārt viņa aizdevumi kopumā veido 49231 eiro. Gadu iepriekš viņa parādsaistības bija 10579 eiro apmērā, bet aizdevis viņš bija 36 231 eiro.

Zusts pērn paralēli darbam pašvaldībā bija arī Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī "Reģionālo attīstības centru apvienības" valdes loceklis.

Dienvidkurzemes novada mērs pērn nopelnīja 117 720 eiro. Pašvaldībā viņš nopelnīja 38 220 eiro, no divām privātpersonām saņēmis kopumā 1500 eiro, ko norādījis kā ienākumus no īpašuma pārdošanas, savukārt ienākumos no saimnieciskās un komercdarbības viņš saņēmis 78 000 eiro.

Gadu iepriekš viņa ienākumus veidoja tikai darbs pašvaldībā, par ko tika atalgots ar 32546 eiro.

Priedolam ir astoņi nekustamie īpašumi – Liepājā un Grobiņā pieder dzīvokļi, Bunkas pagastā ir divi nekustamie īpašumi, ko norādījis kā "pārējie", savukārt Grobiņas pagastā ir četri nekustamie īpašumi – divi zemesgabali ar ēkām un divi, ko uzrādījis kā "pārējie".

Viņam ir arī prāvs kapitāldaļu portfelis – kapitāldaļas no septiņiem uzņēmumiem ar kopējo vērtību 178 939 eiro.

Pērn viņš savā īpašumā reģistrējis divus jaunus transportlīdzekļus – motociklu "IŽ 49" (1955. izlaides gads) un vieglo auto "Mitsubishi Montero" (1991. izlaides gads). Kopumā deklarācijā viņš uzrādījis astoņus antīkos transportlīdzekļus, bet gadu iepriekš viņam piederēja 13 transportlīdzekļi.

Priedols pērn uzkrājis 23 000 eiro skaidrā naudā, savukārt "SEB" – 56 169 eiro. 2020. gada deklarācijā viņš uzrādījis tikai uzkrājumu skaidrā naudā – 28 tūkstošus eiro.

Pērn viņš arī dzēsis divas parādsaistības – 21 954 un 13 000 eiro apmērā. Viņš gan vēl ir parādā 119 355 eiro. Savukārt aizdevumos viņš izsniedzis 34 194 eiro.

2021. gadā Priedols pārdevis cirsmu, par ko saņēmis 75 000 eiro.

Priedols pērn strādājis Zemkopības ministrijā kā Lauku attīstības programmas uzraudzības komitejas loceklis, kā arī Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna pagaidu loceklis. Dienvidkurzemes novadā bija arī pašvaldības deputāts, savukārt Kurzemes plānošanas reģionā strādājis kā padomes loceklis un padomes priekšsēdētāja vietnieks. Pāvilostas ostas pārvaldē bija valdes priekšsēdētājs.

Par darbu pašvaldībā Pētersone pērn saņēmusi 29 634 eiro, bet no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņēmusi pabalstu 233 eiro.

Aizpērn par darbu pašvaldībā viņa saņēmusi 15 125 eiro, strādājot Laucienes pansionātā par direktora palīgu saimnieciskos jautājumos guvusi 7728 eiro lielus ienākumus, no VSAA pabalsta guvusi 979 eiro, bet no īpašuma pārdošanas – 78 000 eiro.

Viņai pieder divi nekustamie īpašumi – dzīvoklis un zeme Rīgā, bet Virbu pagastā lietošanā ir zeme un ēkas.

Gada laikā Pētersone audzējusi uzkrājumus – pērn "Swedbank" glabāja 17 618 eiro, bet gadu iepriekš viņa bija uzkrājusi 15 188 eiro.

Pērn viņa strādājusi kā Talsu novada domes priekšsēdētāja, kā arī pašvaldības deputāte un Kurzemes plānošanas reģionā bijusi padomes locekle.

Lietošanā viņam ir būve Ventspilī, bet valdījumā – 2017. gadā reģistrēts vieglais auto "VW Jetta". Pērn viņš nopircis 2005. gadā ražotu Volvo V50 par 3000 eiro.

Mucenieks pērn paralēli būšanai par mēru un deputātu, viņš darbojies arī trīs komisijās un bijis Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes loceklis.

Okmanis pērn par darbu Rundāles pašvaldībā saņēma 30 091 eiro, bet Bauskas novadā – 14 023 eiro. No Zemgales plānošanas reģiona algā saņemts 3212 eiro, VSAA izmaksājusi pabalstu 7287 eiro apmērā, no "SEB" gūti procenti 9 eiro vērtībā, bet no Lauku atbalsta dienesta saņemti 200 eiro, ko Okmanis norādījis kā "u.c. ienākumi".

Gadu iepriekš viņš Rundāles novada domē saņēmis 40 836 eiro, Zemgales plānošanas reģionā nopelnījis 3780 eiro, no "SEB" procentos saņēmis 10 eiro, bet no Lauku atbalsta dienesta – 750 eiro.

Okmanim Rundāles pagastā pieder zeme un ēkas. Viņam pieder arī 15 kapitāldaļas Rundāles kooperatīvā krājaizdevu sabiedrībā 150 eiro vērtībā. Tāpat viņam ir AS "Latvijas Krājbanka" privatizācijas sertifikāti.

Īpašumā divi transportlīdzekļi – 2011. gadā reģistrēts motocikls "Suzuki GS400" un 2018. gadā reģistrēta "Toyota Avansis".

Bauskas novada mērs pērn audzējis uzkrājumus un dzēsis parādsaistības – pērn "SEB" uzkrājis 40 885 eiro, bet viņa parādsaistības veido 7902 eiro. Gadu iepriekš viņa uzkrājumi bija 26 240 eiro, savukārt parādsaistības – 10 671 eiro.

Gadu iepriekš – 2020. gadā – viņa uzkrājumi "SEB" bija 26 240 eiro. Par darbu Rundāles novada domē 2020. gadā saņēmis 40 836 eiro, Zemgales plānošanas reģiona 3780 eiro, SEB bankas procentos – 10 eiro, bet Lauku atbalsta dienesta – 750 eiro, ko norādījis kā "u.c. ienākumi".

Pērn strādājis par Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju, ieņēma dažādus amatus Rundāles novadā – pirms novadu apvienošanas bija domes priekšsēdētājs, Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisijas priekšsēdētājs. Vairākās ministrijās – VARAM, ZM, FM – bija dažādu uzraudzības komitejas loceklis. Satiksmes ministrijā bija padomes loceklis, Bauskas rajona pašvaldību apvienībā bija likvidators. Kā valdes loceklis strādāja Rundāles kooperatīvajā krājaizdevumu sabiedrībā un "Saulaine 23".

Gorskis pērn nopelnījis 97 tūkstošus eiro. Algā no Dobeles pašvaldības saņēma 13 015 eiro, no Auces administrācijas – 23 700 eiro, Tērvetes administrācija – 23 493 eiro, AS "Agrofirma Tērvete" 22 245 eiro, bet SIA "Rehabilitācijas centrs "Tērvete" - 2026 eiro.

Tāpat Gorskis pārdevis divus īpašumus, gūstot 8000 eiro peļņu, savukārt no saimnieciskās darbības guvis 2482 eiro peļņu. No VSAA saņēmis pabalstu 2133 eiro apmērā, bet no "SEB" bankas par procentiem saņēmis 12 eiro.

Gorskis amatpersonas pienākumus uzsāka pildīt pērn 1. jūlijā, tiekot ievēlētam par Dobeles novada domes deputātu, tāpēc deklarācija par citiem aizpērno gadu nav pieejama.

Viņam kopīpašumā ir dzīvoklis Rīgā, bet Vītiņu pagastā pieder nekustamais īpašums, ko viņš klasificējis kā "pārējie".

Viņam īpašumā ir četri transportlīdzekļi, bet lietošanā pērn ieguvis "Volvo XC90".

Pērn uzkrājis 23 260 eiro "SEB" bankā, bet "Luminor" – 5346 eiro.

Pērn nopircis auto par 32 tūkstošiem eiro.

Uzrādījis divas parādsaistības – 17 665 eiro un 5124 eiro apmērā.

Uzsākot darbu 1. jūlijā, viņam īpašumā bija pieci transportlīdzekļi, SEB uzkrāti 27 000 eiro un parādsaistībās 25 000 eiro.

Pērn bija Zemgales plānošanas reģiona Padomes loceklis, darbojies kā jurists Auces administrācijā, Tērvetes administrācijā, AS "Agrofirma Tērvete", SIA "Rehabilitātes centrs Tērvete", kā arī nodarbojies ar saimnieciskās darbības veikšanu.

Važa pērn nopelnījis 34,9 tūkstošus eiro. Par darbu Engures novada pašvaldībā pērn nopelnīja 15 006 eiro, bet kā Tukuma novada mērs – 19 800 eiro. Tāpat saņēmis 161 eiro peļņu no Tukuma domes, ko deklarācijā norādījis kā "citi ienākumi". 2020. gadā viņa vienīgie ienākumi bija par darbu pašvaldībā, kur nopelnīja 25 686 eiro.

Viņam lietošanā ir dzīvoklis Smārdes pagastā.

Īpašumā ir trīs auto – 1997. gadā reģistrēts "Audi 80", 2004. gadā reģistrēts "Audi 80 Avant" un 2014. gadā reģistrēts "Audi A4 Avant".

Tukuma mērs uzkrājis 1500 eiro skaidrā naudā, bet "SEB" audzējis uzkrājumus – 2021. gadā viņš uzrādījis 31 021 eiro, savukārt gadu iepriekš viņš bija uzkrājis 18 809 eiro.

Važa pērn paralēli darbam domē strādāja arī kā Kurzemes plānošanas reģiona padomes loceklis, bija Zemkopības ministrijas LAP uzraudzības komitejas loceklis, Rīgas plānošanas reģiona padomes loceklis, kā arī vairākās pašvaldības iestādēs darbojies kā iepirkuma komisijas loceklis.