Saeimas Valsts un pašvaldības komisija šodien, gatavojot izskatīšanai trešajā lasījumā grozījumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta vēlēšanu likumā, atbalstīja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu noteikt 5% barjeru vēlēšanās visās pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā ziņots, Saeima 2.lasījumā nobalsoja par to, ka 5% vēlēšanu barjera tiks noteikta Rīgas domes vēlēšanās. Kā informēja Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju ir 11 pašvaldībās - Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī, Ogrē un Salaspilī.

Deputāti šodien nespēja vienoties par to, cik stingri priekšvēlēšanu finansēšanas ierobežojumi attieksies uz vēlētāju apvienībām. Saeimas Juridiskā biroja priekšnieks Gunārs Kusiņš pauda viedokli, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki nespēs izkontrolēt visas vēlētāju apvienības, kuru saraksti varēs kandidēt pašvaldībās, kurās nav vairāk par 5000 iedzīvotāju. Lai rastu skaidrību šajā jautājumā, rīt uz komisijas sēdi tiks uzaicināts KNAB pārstāvis.

Deputāti nolēma atkal mainīt mazajās pašvaldībās ievēlamo deputātu skaitu. Tagad tiek rosināts noteikt, ka pašvaldībās, kurās ir līdz 2000 iedzīvotāju, ievēlēs septiņus deputātus, pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu no 2001 līdz 5000 - deviņus deputātus, no 5001 līdz 20 000 - 11 deputātus, no 20 001 līdz 50 000 - 13 deputātus, vairāk nekā 50 000 - 15 deputātus.

LPS bija brīdinājusi, ka deputātu skaita samazināšana līdz pieciem cilvēkiem mazākajās pašvaldībās var radīt problēmas 198 pašvaldībās, kurās ir aptuveni 1000 iedzīvotāju, jo tajās atbilstoši patlaban spēkā esošajai likuma par pašvaldībām redakcijai varēs izveidot komisijas tikai divu deputātu sastāvā.

Likuma norma, kas paredz līdz 18 gadiem samazināt vecuma cenzu pašvaldību deputātu kandidātiem, netiks pārskatīta.

Likumā tiks ierakstīts, ka gadījumā, ja par domes (padomes) kandidātu ir pieteikts Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, viņam mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jānoliek EP deputāta mandāts un jāiesniedz attiecīgajai vēlēšanu komisijai šo faktu apstiprinoši dokumenti.

Pēc grozījumu pieņemšanas tiks diferencēts drošības naudas apjoms par deputātu kandidātu saraksta iesniegšanu. Pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu līdz 1000 iedzīvotājiem drošības nauda no pašreizējiem 70 latiem tiks samazināta līdz 50 latiem, savukārt pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu no 20 001 līdz 50 000 drošības nauda līdzšinējo 110 latu vietā būs 130 latu.

Tiesības vēlēt pašvaldības būs 18 gadus veciem Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrējušies iedzīvotāju reģistrā. Lai vēlētu konkrēto pašvaldību, vēlētājam jābūt vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas reģistrētai dzīvesvietai vai nekustamajam īpašumam attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Komisija neatbalstīja Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu ļaut vēlēt pašvaldības un kandidēt tajās arī nepilsoņiem, kuri Latvijā nodzīvojuši ne mazāk kā piecus gadus.

Tiesības kandidēt attiecīgajā pašvaldībā būs Latvijas pilsoņiem un ES pilsoņiem, kuriem bez pārtraukuma vismaz pēdējos desmit mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas reģistrētā dzīvesvieta ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tai šajā teritorijā ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, vai viņš šajā teritorijā ir nostrādājis vismaz pēdējos četrus mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas.

Netika atbalstīts arī deputāta Jura Sokolovska (PCTVL) priekšlikums ļaut pašvaldību vēlēšanās kandidēt visiem Latvijas nepilsoņiem, kā arī ļaut pašvaldību vēlēšanās kandidēt personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās; kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki.

Politiskajām organizācijām (partijām), to apvienībām un vēlētāju apvienībām būs aizliegts organizēt, veidot un nodibināt tādas līgumiskās attiecības, kas deputātiem pēc ievēlēšanas nosaka vai var noteikt finansiālas vai citādas mantiskas saistības pret attiecīgo līgumslēdzēju vai trešo personu. Atbildīgi par šo prasību izpildi būs vēlētāju apvienību sarakstu iesniedzēji.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form