Saeimas deputātu vairākums ceturtdien konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz pareizticīgo Ziemassvētkus – 7. janvāri – noteikt par brīvdienu.

"Par" likumprojektu balsoja 35 deputāti, "pret" bija 21 parlamentārietis, savukārt no balsojuma atturējās septiņi deputāti.

Likumprojekts izpelnījās plašas debates. Deputāts Vladimirs Nikonovs (S) deputātus aicināja ieklausīties savā sirdsapziņā un veselajā saprātā. Nikonovs, kurš pats ir vecticībnieks, uzsvēra, ka vecticībnieki jau ir rūdījušies gadu gaitā un Saeimas ignorance neietekmēs viņus, kā arī neintegrēs Rietumu antikristīgajā pasaulē.

Savukārt Jūlija Stepaņenko (S) noradīja, ka nemitīga atgriešanās pie jautājuma par brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos nedara godu Saeimai. Viņa aicināja beidzot izlemt šo jautājumu, lai nebūtu atkal jāatgriežas pie šī jautājuma.

Boriss Cilevičs (S) aicināja kolēģus neizlikties, ka šobrīd kalendārā atzīmētās svētku dienas būtu reliģiski neitrālas. "Valstij ir pienākums nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi," uzsvēra deputāts. Kopumā Latvijā ir aptuveni 400 000 pareizticīgo un vecticībnieku, tas ir liels skaits, secināja Cilevičs. "Šis priekšlikums ir visnotaļ pamatots," pārliecināts bija deputāts.

Silvija Šimfa pauda, ka "paldies Dievam, mēs dzīvojam kristīgā zemē". Kristīgā ticība cenšas panākt vienotību cilvēku starpā, skaidroja deputāte. Viņa aicināja parlamentāriešus domāt, kā izlīdzināt nevienlīdzību starp divām kristiešu baznīcas daļām un to, kā varētu novērst šo diskrimināciju starp pašiem kristiešiem.

Saeima noteica termiņu priekšlikumu iesniegšanai nākamajam lasījumam – 5. oktobri, proti, vienu dienu pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Līdz ar to darbu pie ieceres šī Saeima nepabeigs.

Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai tika nodoti 2014. gada decembrī. Likumprojektu parlamentā iesniedza "Saskaņas" deputāti – Valērijs Agešins, Jānis Urbanovičs, Ivans Ribakovs, Andrejs Elksniņš un Sergejs Potapkins.

Vēstīts, ka par likumprojektu iepriekš Saeimas komisijai sniegta virkne atzinumu. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) komisiju informējis, ka, "atzīstot pareizticīgo un vecticībnieku konfesijas reliģiskos svētkus par valsts svētkiem, tiks radīts precedents, ka valsts atzīst ne tikai valsts svētkus, kas ir domāti visai sabiedrībai, bet arī reliģisko organizāciju reliģiskos svētkus, tādējādi pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmes 99. pantā noteikto valsts un baznīcas atdalītības principu un 91. pantā noteikto vienlīdzības principu".

Pret grozījumiem iestājas arī Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), kas vērsusi uzmanību, ka katra papildu brīvdiena par 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielina kapitāla dīkstāvi, kas nozīmētu IKP samazinājumu par 0,4% gadā.

Savukārt tā brīža Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis norādīja, ka vidēji vienas papildu brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no IKP, "līdz ar to šādas brīvdienas ieviešanai jābūt pamatotai".

Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) rakstiski pauda komisijai bažas, jo "visbūtiskāk papildu svētku dienas noteikšana varētu ietekmēt ražošanas un būvniecības nozares". Pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem papildu svētku dienas noteikšana būtu negatīva ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem astoņu miljonu eiro apmērā.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka (iepriekš – Korna) uzsvēra, ka papildu svētku diena varētu tikt pozitīvi vērtēta no ģimenes un darba dzīves apvienošanas aspekta, tomēr ir jāņem vērā FM, EM un LDDK viedoklis.

Tikmēr Kultūras ministrija ieteica izvairīties no "svētku sadrumstalošanas", lai dažādās reliģiskās konfesijās neraisītu diskusiju par citu ticīgo grupu interesēm, rosinot vienu un to pašu svētku atzīmēšanu dažādos datumos.

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) vērsa komisijas uzmanību, ka papildu svētku diena rada finansiālo ietekmi uz valsts apmaksāto veselība aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, jo medicīnas personālām svētku dienā ir jānodrošina piemaksa 100% apmērā. Piemēram, 2016. gadā stacionārajām ārstniecības iestādēm būtu nepieciešami papildu vairāk nekā 200 tūkstoši eiro.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība norādīja, ka no darbinieku viedokļa papildu brīvdiena ir vērtējama pozitīvi.

Saskaņā ar likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" Ziemassvētki Latvijā kā svētku dienas ir noteikti 24.,25. un 26. decembrī. Ziemassvētki, kurus pareizticīgie un vecticībnieki svin 7. janvārī, nav šajā likumā noteikti kā svētku diena.

Arī iepriekš parlaments vairākkārt noraidīja līdzīgas ieceres, liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Pareizticīgo Ziemassvētki Saeima Satversme Ziemassvētki
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Atbalsta brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos; šajā Saeimā galīgā lēmuma nebūs

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus