Valdībai iesniegtajā ziņojumā ministrija akcentē, ka kopumā 2008. gadā ministrijās un to padotības iestādēs iekšējo auditu nodrošināja izstrādātajiem plāniem, tomēr atsevišķās struktūrvienībās ir veikti tikai 50% un mazāk no plānotā audita apjoma. Turklāt tā kā atsevišķās ministrijās un iestādēs gada laikā ir veikts tikai viens līdz trīs auditi un vienlaikus vairākās iestādēs iekšējā audita funkciju veic viens vai trīs auditori, tad kvalitatīvs audits un iekšējās kontroles sistēmas darbības novērtējums nemaz nav iespējams.
Kopumā gan auditi atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Ministrija arī iesaka risinājumus situācijas uzlabošanai. Proti,
centralizēt auditus ministriju līmenī, jo padotības iestādēs var nebūt savu speciālistu audita veikšanai. Tāpat atsevišķās institūcijās ir izveidota audita komiteja, kas, pēc ministrijas paustā, ir labs piemērs veiksmīgai komunikācijai ar vadību un lēmumu pieņemšanai audita ziņojumos. Šādas komitejas darbu uzlabotu ministra padomnieku iekļaušanu to sastāvos.
Kā citu trūkumu, FM min faktu, ka atsevišķās institūcijās pārskata gadā iekšējā audita funkcija ir apvienota ar citām funkcijām, piemēram, risku vadību, kvalitātes vadību, administratīvo vai kontroles funkciju. Taču auditori nevar novērtēt iekšējo kontroles sistēmu jomās, par kurām ir atbildīgi.
Tāpat arī divu gadu periods ir pārāk mazs, lai novērtētu iekšējā audita struktūrvienību darbības pilnveidošanos. Plānots, ka turpmāk spēkā būs piecu gadu periods.
FM arī norāda, ka šobrīd, lai veiktu pārbaudes valsts pārvaldē, auditoram nav nepieciešams sertifikāts. Tāpēc vairums gadījumos iekšējā audita struktūrvienībās darbu uzsāk bez zināšanām un pieredzes iekšējā audita jomā.
Jau vēstīts, ka tieši šobrīd tiek veiktas plašs valsts iestāžu funkciju audits.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
