'Atsijātais ģenerālprokurors' Ilsteris atklāti par prokuroru izdegšanu un sistēmas pašattīrīšanos
Foto: LETA

Trešdien Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izlēma ģenerālprokurora amatā apstiprināšanai Tieslietu padomē virzīt līdzšinējo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnemeieru, nevis Latvijas Prokuroru biedrības vadītāju Jāni Ilsteri, kurš pats bija pieteicis savu kandidatūru šim nozīmīgajam amatam. Gan Kalnmeiers, gan Ilsteris portālam "Delfi" vēl pirms Bičkoviča lēmuma piekrita nedaudz atklāt savu redzējumu par problēmām iestādes darbā un nākotnes izaicinājumiem.

Par kandidēšanu

Ilsteris savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam pieteicis, lai paaugstinātu iedzīvotāju uzticību prokuratūrai, savukārt Kalnmeiers norāda uz pietiekošo pieredzi darba turpināšanai.

Ilsteris saka, ka pēc SKDS pētījuma 2013.gadā prokuratūrai nav uzticējušies 39% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt 2014.gadā tie bijuši jau 45% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Tāpat arī Tiesībsarga, Latvijas Juristu biedrības vadītāja, bijušo prokuroru un Latvijas inteliģences vērtējums par prokuratūras darbību nav bijis pozitīvs.

"Pēdējā laikā publiskā telpā izskanējusī informācija, kad prokurors, iespējams, ir bijis starpnieks lietās, lai sarunātu vajadzīgos lēmumus, vai pēdējais gadījums, kad Aizkraukles prokuratūras prokurore atteicās no alkohola pārbaudes pēc ceļu satiksmes negadījuma un sniegt informāciju par transportlīdzekļa vadītāju, ir indikators, kas neko labu neliecina par prokuratūru," saka Ilsteris.

Viņš norāda, ka prokuratūras struktūra šobrīd ir optimāla un pietiekami labi darbotiesspējīga, lai izpildītu Prokuratūras likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

Ilsteris, kurš 15 gadus nostrādājis dažādos Ģenerālprokuratūras departamentos, norāda, ka ilgā darba pieredzē ir "uzkrājušās pietiekamas zināšanas, lai pilnībā izprastu prokuratūras darbību un veiktu pasākumus, lai paaugstinātu Latvijas iedzīvotāju uzticību prokuratūrai, uzlabotu tās darbu un radītu pietiekoši labu mikroklimatu, kas novērstu prokuroru "izdegšanu" un palielinātu prokuroru darbaspējas," bez tam viņam ir atbilstoša izglītība jurisprudencē, ekonomikā un vadībzinātnē, kā arī piecu gadu pieredze kolektīva vadīšanā, kas ļautu viņam veiksmīgi pildīt ģenerālprokurora amata pienākumus.

Kalnmeiers savā atbildē ir daudz lakoniskāks, sakot: "Iepriekšējā darba pieredze ir pietiekoša, lai varētu turpināt pildīt ģenerālprokurora amata pienākumus".


Par problēmām un izaicinājumiem

Kalnmeiers kā būtiskāko problēmu prokuratūras darbā min finansējuma trūkumu. "Nepietiekama finansējuma dēļ  nav atrisināta virkne saimniecisku jautājumu, piemēram, struktūrvienību izvietošana normālās darba telpās, esošo telpu remonts, datoru, autotransporta iegāde, kā arī citi saimnieciskie jautājumi. Lēni virzās jautājums par prokuratūras apbalvojuma un prokurora amata zīmes izgatavošanu," saka ģenerālprokurors.

Runājot par izaicinājumiem un problēmām prokuratūras darbā, Ilsteris atzīst: lai palielinātu iedzīvotāju uzticību prokuratūrai, nepieciešama pašas iestādes aktīva rīcība, turklāt nevajadzētu paļauties uz sistēmas "pašattīrīšanos". Pēc prokurora domām "pašattīrīšanās" ir laikietilpīga, un ne vienmēr tas pašai sistēmai varot izdoties. Tāpēc viens no uzdevumiem, lai prokuratūra īsākā laika posmā atjaunotu iedzīvotāju uzticību iepriekšējo gadu līmenī, ir jaunas iekšējās uzraudzības nodaļas veidošana, skaidro Ilsteris.

Jaunās nodaļas uzdevums būtu apzināt un priekšlaicīgi novērst tos riskus, kas saistīti ar prokuroru kā valsts amatpersonu interešu konflikta situācijas novēršanu, "izdegšanu" un citām problēmsituācijām.

būtisku izaicinājumu prokuratūras sistēmai, Ilsteris min papildu apmācības prokuroriem. Viņš norāda, ka mācību process gan ir uzlabojies, vienlaikus retoriski vaicājot, vai mācību tematika atbilst prokurora vajadzībām. "Secinājums ir gauži bēdīgs, jo 50% aptaujāto prokuroru norādīja, ka viņiem nav nepieciešamas akadēmiskās apmācības, bet gan praktiskās, kur tiek risinātas konkrētas problēmas ar spēkā esošajām normām, kaut vai par termiņa ilgumu tiesas procesos - kaut vai prokurorus vajag iedrošināt kaut vai tiesai lūgt valsts aizstāvi, ja apsūdzētā aizstāvis nevar ierasties uz tiesas sēdi," savus secinājumus portālam "Delfi" klāstīja Ilsteris. Viņš minēja, ka prokuratūra noslēgusi sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti. Līgums paredz, ka prokuratūra var saņemt bezmaksas lekcijas no Latvijas Universitātes. Taču šo gadu laikā prokuratūra neesot izmantojusi šo iespēju, bet tajā pašā laikā maksājusi par kursiem, ko saņem no Tiesnešu mācību centra.

Savukārt Kalnmeiers jautājumā par nepieciešamajām izmaiņām sistēmā, saka, ka nepieciešams turpināt pastiprināt virsprokuroru atbildību par padoto prokuroru darba kvalitāti un rezultātiem.

Pievēršoties jautājumam par atalgojumu prokuroriem, Ilsteris norāda, ka prokuratūras mikroklimatu veido ne tikai prokuroru uzvedība un savstarpējā mijiedarbība, bet arī vadītāja spēja motivēt prokuroru un pilnvērtīgi izmantot tās zināšanas, kas prokuroram ir vispilnīgākās. "Ilgtermiņā garantētas, stabilas un prognozējamas sociālās garantijas, tajā skaitā darba atalgojums, ir arī viens no elementiem, kas veido prokuratūras mikroklimatu. Prokuratūrai ir jāgatavojas un jābūt spējīgai aizstāvēt tās sociālās garantijas, piemēram, izdienas pensiju, kas šobrīd ir ar likumu noteiktas, ko prokuratūra nespēja attiecībā uz prokuroru atalgojumu, kad tas tika iekļauts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Šobrīd gan Valsts kanceleja, gan Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece atzīst par kļūdu, ka tiesnešu un prokuroru atalgojums tika ietverts šajā sistēmā, jo tā nespēj nodrošināt algas reālās vērtības saglabāšanu ekonomikas attīstībā," atzīst Ilsteris.

Ilsteris ir pārliecināts, ka pašai prokuratūrai būtu jāizvērtē par darba piemaksu tādām prokuratūrām kā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūrai. "Pirms 15 gadiem bija 10 līdz 15% darba algas starpība. Tas motivēja prokurorus tieši strādāt šajās prokuratūrās. Šobrīd šādas papildus piemaksas nav un arī štati neaizpildās kā vēlētos. Tāpēc būtu jāparedz šāda diferencēta samaksa starp prokuratūrām, atkarībā no lietu sarežģītības," plānus, kurus viņš būtu centies īstenot kā ģenerālprokurors, atklāj Ilsteris.

Jāmaina ģenerālprokurora izvirzīšanas kārtība un jāatvieglo policijas darbs

Ilsteris norāda: ir nepieciešams mainīt ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas kārtību, jo līdzšinējā nav objektīva. Pēc viņa teiktā, prokuratūras likumā netika iekļauts Venēcijas komisijā nolemtais, ka ģenerālprokurora padomē darbotos arī citi juristi un personāls no akadēmiskās vides. Uz to, ka šāds padomes paplašinājums nepieciešams, savulaik norādījusi arī viņa vadītā Prokuroru biedrība. Citu ekspertu iekļaušana padomē dotu arī papildu skatījumu uz problēmu risināšanu prokuratūrā, pārliecināts Ilsteris. Taču šo iniciatīvu neatbalstīja prokuratūras vadība. "Ja ģenerālprokurors pats izveido šo ģenerālprokurora padomi, tad vai tā ir diezgan objektīva, izvirzot ģenerālprokuroru otrreizējai kandidēšanai. Uzskatu, ka ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas kārtība nav objektīva un tā būtu jāmaina," apgalvo Ilsteris.

Atsaucoties uz Valsts prezidenta teikto kādā no intervijām, Ilsteris norāda, ka prokurors ir centrālā figūra kriminālprocesos, tas ir, starp tiesu un policiju.

Ilsteris uzskata, ka prokuratūra varētu atvieglot policijas darbu, kā arī, prokuroriem plašāk izmantojot tam paredzētos reaģēšanas pasākumus, atvieglot arī tiesu noslogotību. "Pēc presē izskanējušās informācijas tiesās ir milzīgs lietu atlikums, savukārt policijā trūkst kvalificētu juristu, lai izmeklētu ekonomiskās lietas. Septiņus gadus atpakaļ strādājot Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā, kurā tika saņemti Valsts kontroles materiāli, tos pārsvarā izvērtēja pašā prokuratūrā. Pēc pieņemtā lēmuma materiālus nosūtīja policijai, kurai jau bija vieglāk tālāk izmeklēt šos noziedzīgos nodarījumus. Tas atvieglotu policijas darbu," ideju skaidro Ilsteris. Līdzīgi varētu samazināt arī noslodzi tiesām.

"Prokuroram paredzēti reaģēšanas pasākumi - iesniegums, brīdinājums, protests. Tos var izmantot reaģējot uz likuma pārkāpumu, nevis sausi norādot, ka tas ir civiltiesiska raksturs un lai griežas tiesā. Prokurors piemērojot šos reaģēšanas pasākumus, atvieglos tiesas noslogotību, jo tās šo strīdu varētu atrisināt ārpus tiesas," saka Ilsteris.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ģenerālprokuratūra Ivars Bičkovičs Latvijas Universitāte Satversmes tiesa SKDS Valsts kanceleja Valsts kontrole
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form