Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu", kas paredz atvieglot valsts valodas prasības augstskolas personālam, tostarp rektoram, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.
Grozījumi nosaka, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētajam personālam nav piemērojamas normatīvajos aktos noteiktās prasības par valsts valodas zināšanu līmeni. Likumā nostiprinātas arī tiesības rektora amatā ievēlēt ārvalsts pilsoni.
Rektoram jāprot un jālieto latviešu valoda tādā apmērā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu pildīšanai, vai arī augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.
Kā norādīts grozījumu anotācijā, prasības pēc valsts valodas prasmēm Rīgas Ekonomikas augstskolas akadēmiskajam personālam un rektoram nav nepieciešamas, jo studijas notiek angļu valodā.
"Pagājušajā gadā uzvirmoja skandāls par Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Andresa Pālzova apstiprināšanu amatā, saucot viņa valsts valodas zināšanas par nepietiekamām. Taču šīs augstskolas darbību regulē speciāls likums, un tas nosaka izņēmumu attiecībā uz valsts valodas lietojumu - mācības notiek tikai angliski. Lai turpmāk nepieļautu šādus sarežģījumus, speciālajā likumā svarīgi mīkstināt valodas prasības. Kopumā prasības pēc latviešu valodas zināšanām ir pamatotas, taču šajā konkrētajā gadījumā būtu jānosaka izņēmuma statuss," iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (V).
Rīgas Ekonomikas augstskola dibināta 1993. gadā ar Zviedrijas valdības atbalstu.
Vēstīts, ka pērn valdība atteicās atkārtoti apstiprināt amatā Rīgas Ekonomikas augstskolas rektoru Andersu Pālzovu, jo viņš nebija augstā līmenī apguvis latviešu valodu.
Pālzovs gan turpina vadīt augstskolu, jo likums ļauj palikt amatā rektoram, kura pilnvaru laiks ir beidzies, ja vien valdība nav apstiprinājusi citu rektoru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
