'Augstajiem' IeM amatiem joprojām lielas algu atšķirības, secina VK

Ziņojumā citēta VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme, kas norādījusi, ka IeM dienestos ilgstoši ir liels vakanto amata vietu skaits, jo piesaistīt un noturēt personālu ir apgrūtinoši zemā atalgojuma dēļ. No 2016. gada līdz 2023. gadam amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības celšanai no valsts budžeta papildus piešķirti 107,6 miljoni eiro. Savukārt turpmākos divus gadus paredzēts piešķirt vēl 24 miljonus eiro ik gadu, kas ļaus turpināt atlīdzības palielināšanu.

"Līdz ar to pakāpeniski tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atlīdzību iekšlietu dienestos, tādā veidā stiprinot arī iekšējo drošību. Tomēr iekšlietu dienestu amatpersonu atlīdzības konkurētspēja ar Nacionālo bruņoto spēku amatpersonu atlīdzību lielā mērā balstās atlīdzības mainīgajā daļā – iekšlietu dienestu amatpersonu atlīdzība ir konkurētspējīga uz virsstundu darba un speciālo piemaksu rēķina, kas nav ilgtspējīgs risinājums sekmīgam dienestu darbam," uzsver Jaunzeme.

Revīzijas ziņojumā arī norādīts, ka prioritārā pasākuma "Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšana (robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana)" mērķis ir stiprināt IeM iestāžu kapacitāti, piesaistot kvalificētus speciālistus un noturot tos iekšlietu dienestos.

Lai vienādas "vērtības" amatus IeM dienesti klasificētu vienā mēnešalgu grupā un par līdzīgu darbu saņemtu līdzvērtīgu mēnešalgu, jau kopš 2016. gada iekšlietu dienestos tiek īstenota atlīdzības reforma amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. No 2016. līdz 2025. gadam reformas ietvaros atlīdzības celšanai papildus būs piešķirti 155,6 miljoni eiro.

Sešus gadus pēc jaunās atlīdzības sistēmas ieviešanas IeM dienestos amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm zemākajās mēnešalgu grupās ir izlīdzinātas mēnešalgas "vienādas vērtības" amatiem.

Tā kā zemāko pakāpju amati veido lielāko daļu amatu vietu dienestos, var uzskatīt, ka iekšlietu dienestos ir izdevies izlīdzināt mēnešalgas vairumam amatpersonu. Tomēr augstākajās mēnešalgu grupās joprojām pastāv būtiskas atšķirības. Joprojām vidējās mēnešalgas viszemākās ir Valsts robežsardzē un visaugstākās – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Vienlaikus vidējā kopējā atlīdzība 2022. gadā gandrīz visās mēnešalgu grupās bijusi augstāka Valsts robežsardzē un Valsts policijā (VP), bet zemākā – VUGD, lasāms revīzijas ziņojumā.

Tas skaidrojams ar to, ka VP un Valsts robežsardzē 2022. gadā bija lielāka amatpersonu atlīdzības mainīgā daļa, jo bija piešķirts papildu finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ap 11 miljoniem eiro vienreizējām piemaksām saistībā ar Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, ārkārtējās situācijas nosacījumu ievērošanu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu pasākumos, kas saistīti ar okupācijas režīma slavināšanu, kā arī padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžu.

Tā kā piemaksas piešķirtas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un ir saistītas ar konkrētiem apstākļiem, mainoties situācijai, VP un Valsts robežsardzes amatpersonām šādu piemaksu vairs nebūs.

Lai stiprinātu Valsts robežsardzes kapacitāti un dienesta spēju nokomplektēt savas struktūrvienības uz valsts ārējās robežas tā, lai sasniegtu valsts robežas drošības nodrošināšanas blīvumu, Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras amata pienākumus veic uz robežas, tika noteikta jauna speciālā piemaksa par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu.

Tomēr jaunās speciālās piemaksas robežsargiem maksātas būtiski mazākā apmērā, nekā plānots. Lai gan prioritārā pasākuma pieteikums paredzēja, ka vidējā speciālā piemaksa būs 277 eiro mēnesī, 2022. gadā tā vidēji bija tikai 152 eiro.

No speciālajai piemaksai par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu 2022. gadā piešķirtajiem 5,7 miljoniem eiro šim mērķim izlieti vien 2,5 milj. eiro (44%). Savukārt, 3,1 miljoni eiro (54%) pārdalīti citiem atlīdzības veidiem, tostarp citām IeM padotības iestādēm.

Ziņojumā atzīmēts, ka nav sasniegts arī plānotais prioritārā pasākuma mērķis – palielināt nokomplektēto amata vietu īpatsvaru līdz 90,5% –, jo pērn vakanto amata vietu skaits Valsts robežsardzē palielinājās un 2022. gada beigās nokomplektēti bija 87% darba vietu.

Tāpat nav sasniegts mērķis nodrošināt izmeklētāju mēnešalgas atbilstību rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai. Lai gan IeM finansējums šim mērķim ir piešķirts jau vairākkārt, joprojām nav izdevies nodrošināt, lai izmeklētājiem, kuri veic izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, mēnešalga sasniegtu rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgu.

Šādu izmeklētāju vidējā mēnešalga 2022. gadā bija 2090 eiro, kas ir 69% no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas, kas ir 3016 eiro. Augstākā VP izmeklētājam noteiktā mēnešalga bija 2241 eiro, kas ir 74% no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas. Atšķirību starp izmeklētāja un prokurora atlīdzību nemazina arī piemaksas, prēmijas, naudas balvas un pabalsti. Kopējā vidējā izmeklētāju atlīdzība VP struktūrvienībās bija līdz 77% no rajona (pilsētas) prokurora kopējās vidējās atlīdzības.

Salīdzinot iekšlietu dienestu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) amatpersonu, kas nesen uzsākušas dienestu, atlīdzību, secināts, ka minēto amatpersonu kopējā vidējā atlīdzība 2022. gadā bija līdzvērtīga.

Tomēr iekšlietu dienestu amatpersonu atlīdzības konkurētspēja ar NBS amatpersonu atlīdzību lielā mērā panākta uz piemaksu par virsstundu darbu un nakts darba, kā arī uz speciālo piemaksu rēķina.

Nemainīgā atlīdzības daļa NBS karavīriem (mēnešalga un kompensācijas) bija vidēji par 25% lielāka nekā IeM dienestu amatpersonu nemainīgā atlīdzības daļa (mēnešalga un speciālā piemaksa par dienesta pakāpi). Līdz ar to atlīdzības atšķirību dēļ dienests NBS jauniešiem var būt pievilcīgāks nekā dienests VP, Valsts robežsardzē un VUGD.

Revīzijā IeM sniegti divi ieteikumi, lai atlīdzību amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm dienestos noteiktu pēc vienotiem principiem, novēršot atšķirības vienādas "vērtības" amatu mēnešalgām, un lai izmeklētāju, kuri veic izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, maksimālo mēnešalgu tuvinātu rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai.