Minētie noteikumi patlaban liedz iespēju augstskolām un koledžām piesaistīt augsta līmeņa profesionāļus no valstīm, kas ir augsta riska valstis, kas nav Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstis, Šveice un Apvienotā Karaliste, kā arī īpaši augsta riska valstīm.
Vienlaikus regulējuma izmaiņu autori norāda uz Augstskolu likumu, kas nosaka, ka augstskolu autonomiju tai skaitā raksturo akadēmiskā brīvība un tiesības noteikt studiju programmu saturu un formas, kā arī veidot augstskolas personālsastāvu, kas dod augstskolām tiesības slēgt sadarbības līgumus, tai skaitā ilgtermiņa, ar ārvalstu augstskolām, kā arī iesaistīties starptautiskos projektos, kas paredz akadēmiskā personāla mobilitāti un mācībspēku piesaisti no ārvalstu augstskolām.
Arī Augstskolu likums paredz, ka augstskolas var brīvprātīgi kopā ar citām, tostarp starptautiskajām un ārvalstu, institūcijām veidot konsorcijus, lai īstenotu kopējus stratēģiskos mērķus.
Tāpat Augstskolu likums nosaka, ka augstskolā vismaz 5% no akadēmiskā personāla ir jābūt mācībspēkiem, kas iepriekšējo piecu gadu laikā vismaz vienu gadu nepārtraukti bijuši nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām ES, EEZ vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu, izņemot Latvijas, augstskolām, kas sevī ietver arī valstis, kas šobrīd ir augsta riska un īpaši augsta riska valstis.
Tādējādi augstskolām patlaban ir liegta iespēja piesaistīt personālu no augsta un īpaši augsta riska valstīm, ierobežojot studiju procesa kvalitatīvu īstenošanu un iespēju sasniegt izvirzītos mērķus.
Lai situāciju mainītu, valdība veica grozījumus noteikumos, ka ārvalstnieki, kā arī viņa ģimenes locekļi, var ierasties Latvijā nodarbinātības vajadzībām pēc augstskolas vai koledžas uzaicinājuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
