Augstskolu reforma: Latgalē uztraucas par 4000 studējošo slieksni
Foto: DELFI

Pēc tam, kad tā dēvēto augstskolu reformu jeb grozījumus Augstskolu likumā otrajā lasījumā pieņēma Saeimā, vairākas reģionālās augstākās izglītības iestādes paudušas sašutumu par prasību, ka tajās jābūt ne mazāk kā 4000 studējošo. Daudzviet reģionos šo kritēriju īstenot nevar, otrdien, 9. martā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē atzina tās dalībnieki.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Piemēram, Daugavpils Universitātē (DU) studējošo skaits pērnā gada 1. oktobrī bija 2068. Lai atbilstu Augstskolas likumam grozījumos noteiktajam, to skaitu nāktos dubultot, taču augstskola to nespēs – tā komisijas sēdē pauda DU rektore Irēna Kokina.

"Visi kritēriji ir izpildīti. Protams, mēs nevaram sacensties ar lielākajām universitātēm. Ja reģions grib attīstīties, ja mēs gribam, lai tas iet uz priekšu un nenonāk pilnīgi depresīvā stāvoklī, arī DU var dot savu artavu. Vienīgai kritērijs, ko nevar izpildīt, ir 4000 studējošie," teica rektore.

Arī Saeimas frakcijas "Saskaņa" priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs iepriekš portālam "Delfi" pauda, ka "neviens no Izglītības ministrijas, pašu ministri ieskaitot, nekad nav paskaidrojis, kāda maģija piemīt skaitlim "4000". Kāpēc tieši šeit novilkta robeža nepieciešamajam studentu skaitam, lai varētu turpināt pastāvēt universitāte?".

Tiesa, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) komisijas sēdē uzsvēra, ka šis kvantitatīvais kritērijs ir būtisks. "Principā, ja studējošo skaits ir fragmentēts, nenotiek zināšanu pārnese. Pasniedzēji izdeg. Viņi nespēj pievērsties pētniecībai, jo ir "sasmalcināti" citos darbos. Mēs neiegūstam ceļu uz izcilību," teica ministre.

Viņa uzsvēra, ka jāizšķiras par to, vai izglītības iestāde ir reģiona augstskola vai augstskola reģionā.

Vienisprātis ar ministri bija arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV). "Vienai labai mūsdienu universitātei ir pieci uzdevumi – uzkrāt zināšanas, radīt zināšanas un nodrošināt zināšanu pārnesi. Tāpat arī nodrošināt zināšanu pārnesi uz jauno paaudzi, uz sabiedrību un pēdējais – nodrošināt zināšanu pārnesi uz ekonomiku," sacīja Ašeradens.

Viņš atzina, ka atbalsta kvantitatīva kritērija noteikšanu – minimālais studējošo skaits 4000 –, jo ir būtiska augstskolu starptautiskā konkurence. Šobrīd konkurence notiekot starp vietējām Latvijas augstskolām.

Augstskolu vadība gan pret to iebilda, jo tieši augstskolas sniedzot būtisku ieguldījumu reģionu attīstībā.

Piemēram, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) studiju un zinātņu prorektore Angelika Juško-Štekele norādīja, ka "jādomā par mērķtiecīgu plānošanu un korelācijas veidošanu starp augstāko izglītību un tautsaimniecību valsts stratēģiskās plānošanas līmenī".

"Es piekrītu, ka jābūt reģiona izlīdzinājumam, nepiekrītu, ka izglītības sektors ir vienīgais, kas šāda veidā risina reģionu problēmas," atbildēja Šuplinska.

Viņa atgādināja, ka augstskolu reforma neapdraud augstāko izglītību reģionos, taču tai ir Latvijas augstākās izglītības iestādes jāiekļauj pasaules kartē.

Priekšlikumi augstskolas reformas 3. lasījumam Saeimā jāiesniedz līdz 17. martam.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ilga Šuplinska Arvils Ašeradens Izglītība Jānis Urbanovičs Latgale
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form