Augstskolu rektori aicina IZM uz divpusēju dialogu turpmākā augstskolas reformas virzībā
Foto: LETA

Lai gan kopumā Latvijas lielāko augstskolu rektori atbalsta nepieciešamību nozarē ieviest pārmaiņas, trešdien sapulcinātajiem žurnālistiem augstākās izglītības iestāžu vadītāji un zinātnieki atzina, ka konceptuālais ziņojums par augstākās izglītības reformu atgādina desertu brīdī, kad būtu jāēd veselīga pārtika.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Preses konferencē piedalījās Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis Ojārs Spārītis, Rektores padomes priekšsēdētāja un Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, profesore Rūta Muktupāvela, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis, Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, kā arī Latvijas Universitātes atstādinātais rektors Indriķis Muižnieks un LU rektora amata izpildītājs Gvido Straube.

Vairāki diskusijas dalībnieki sanāksmes laikā norādīja uz to, ka, lai gan teorētiski apspriedes ir notikušas, praktiski tās nav abpusēji dzirdīgas. "No IZM pārsvarā ir bijusi viena virziena darbība, lēmumi un apgalvojumi, neieklausoties tā subjekta iebildēs un komentāros, kuru šī reforma grasās pārveidot," pauda Spārītis.

RSU rektors Pētersons norādīja, ka šobrīd procesa virzītāji ir atrāvušies no tiem spēkiem, kas realizē šo reformu. "Sanāksmes notikušas steigā, ar cerību, ka jautājumus risināsim pēc tam. Faktiski līdz vakardienai mums nebija dota iespēja iepazīties ar pēdējām konceptuālā ziņojuma versijām," pauda Pētersons.

Muktupāvela uz otrdienas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa retoriku, ka nozarei jāsaka "jā" reformām un jānāk palīgā, atbildēja, ka nozare saka "jā" un cer, kas tā tiks aicināta palīgā. "[Izstrādes process – aut.] nebija caurspīdīgs – kādam zvanīja un aicināja piedalīties darba grupās, kādam nē. Rektoru padome netika iesaistīta ziņojuma izstrādē, bet Gatis Krūmiņš tika aicināts, lai gan viņš ir ministres padomnieks," situāciju ieskicēja Muktupāvela.

Viņa norādīja, ka būtu vēlams, lai ministrija iesaista augstskolas tālākā projekta gaitā. "Galvenais, ko mēs gribētu saglabāt, ir augstākās izglītības un zinātnes statusu. Tāpat ļoti svarīgi saglabāt un paplašināt studiju pieejamību, kā arī diversitāte – šie trīs aspekti būtu jāsaglabā, lai mēs nepieturētos pie Sprīdīša tarbas, bet demokrātiski virzītos uz kvalitatīvu un ilgtspējīgu izglītības telpu," pauda Muktupāvela.

Tāpat tika pievērsta uzmanību finansējuma jautājumam – ziņojums neparedz turpmāko attīstības modeli situācijai pēc diviem, trim gadiem, kad izglītībai nebūs pieejami ES fondi. Izskanēja arī bažas, ka jaunieviestās padomes, ko kā iekšējās pārvaldības modeli piedāvā realizēt IZM, augstskolām varētu izmaksāt vairāk nekā viena mēneša atalgojums pašreiz visām akadēmiskajām personām kopā.

Tāpat tika uzsvērts, ka Augstākās izglītības padomes likvidācija, kā tas norādīts konceptuālajā ziņojumā, ir bez pamatojuma, jo likvidējot šo institūciju, visa augstākās izglītības telpa faktiski nonākot IZM paspārnē, veidojot varas monopolu.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra norādīja, ka atbalsta pārmaiņu notikšanu, bet lai tas notiek, nesagraujot to, uz kā pašreiz darbojas augstākā izglītības sistēma, kā arī, kamēr nav radīts kas tāds, kas darbosies vietā.

"Konceptuālais ziņojums ir radīts lielā nekonkrētības pakāpē, tā īstenošana faktiski var izvērsties dažādos scenārijos. Ja lielākā daļa augstākās izglītības sabiedrības šajā ziņojumā saskata bažas, politiķu pašreizējā nostāja to vēl vairāk pastiprina. Jo ātrāk tiks kliedētas bažas un tiks skaidroti iespējamie risinājumi, jo lielāka būs sadarbība starp politikas veidotājiem un ieviesējiem," skaidroja Vētra.

RTU rektors Leonīds Ribickis norādīja, ka no padomēm nav jābaidās, bet gan jāpieņem saprātīgākais padomes sastāvs – pašreizējais konceptuālais ziņojums paredz 11 padomes locekļus katrā universitātē, bet Ribickis norādīja uz iespēju šo skaitu samazināt, balstoties uz studentu skaitu. "Kam augstskolai ar 1000 studentiem vajag padomi ar 11 locekļiem?" retoriski vaicāja Ribickis.

LU no amata atstādinātais rektors Indriķis Muižnieks norādīja, ka LU jau vēsturiski ir devusi dažādus priekšlikumus sistēmas uzlabošanai, un arī ieteikumus par padomju izveidi, taču atzīst, ka IZM ziņojums kvalitātē ir degradējis universitāšu pārvaldības modernizācijas ideju. Viņš norāda, ka ziņojumā ietverts jautājums tikai par to, ka padomes būs, būs citi institūcijas, kas tās vēlēs, un tā ir iekšējā pārvaldības reforma, bet viss cits, kas ir ziņojumā, uz to īsti neattiecas.

"Reformas no veselīgā reformu groza pārveidojas par desertu, par kuru nav zināms, vai tas ir melleņu ķīselis vai "čupačups"," konceptuālā ziņojuma saturu un kvalitāti komentēja Muižnieks, piebilstot, ka augstskolas ir par reformām, bet tās nevajadzētu "devalvēt ar nekvalitatīviem piedāvājumiem".

Savukārt LU rektora vietas izpildītājs Gvido Straube norāda uz finansējuma sāpīgo jautājumu. Viņš norāda, ka LU situācija rāda, ka buksēšana jau ir sākusies – humanitārās un sociālās zinātnes šīs finanšu problēmas ir izjutusi jau vairākus gadus, bet nu šādā situācijā ir nonākusi arī juridiskā fakultāte.

"Finansējums varētu tuvākajā laikā sist pa valsts drošību, jo tieši šīs jomas – humanitārā un sociālo zinātņu -, kas varētu garantēt valsts drošību, nacionālās valodas attīstību, zinātņu attīstību - tās šobrīd ir nožēlojamā stāvoklī un diez vai tur var cerēt uz perspektīvām, ja zinātniekiem atbalstam ir atvēlēti pārdesmit lati mēnesī," norādīja Straube.

Straube norādīja uz veidu, kā patlaban tiek paredzēts veidot padomes. "Tās veidot no ārpuses, ignorējot augstskolas intereses – tas ir dīvaini. Kas tā būs par padomi, ja augstskola to nebūs akceptējusi," norāda Straube. Viņš piedāvā divus attīstības scenārijus – kādas augstskolas varētu veidot padomes, un kādas – nē, un šāda sāncensībā būtu redzams, kurš variants ir labāks. "Vajadzētu vairāk uzticēties augstskolām," rezumē Straube.

Spārītis norādīja, ka augstskolu vadītāju un zinātnieku prasība ir abpusēja dzirdīgs darbs pie konceptuālā ziņojuma un viņa detalizācijas. "IZM līdz šim ir tendenciozi vadījusi koncepcijas izstrādi. Prasām, lai dialogs ir abpusējs, tas nevar būt tikai vienvirziena kustība, kā tas ir bijis līdz šim," noslēdza Spārītis.

Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes (IZM) sagatavotais ziņojums pēdējās nedēļās izpelnījās nozares kritiku. Par to izteicās gan augstskolu rektori, gan nozares profesionāļi.

Kritizējot iecerētās reformas plānu, tika minēti tādi iemesli kā sasteigtība, neatrisinātās neskaidrības ap ziņojuma saturu, piemēram, kā pārmaiņas ietekmēs privātās augstskolas un kopējo Latvijas augstskolu skaitu.

Neskatoties uz vairāku sadarbības partneru iebildumiem, valdība otrdien lēma atbalstīt IZM konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, solot pie plašākām diskusijām atgriezties brīdī, kad spriedīs par izglītības pamatnostādnēm.

Jau vēstīts, ka IZM ieskatā, lai paaugstinātu nozares starptautisko konkurētspēju, ir nepieciešami kompleksi strukturālie risinājumi, kas balstās uz trīs pīlāriem – pārvaldība, finansējums un cilvēkresursi.

IZM vēsta, ka konceptuālais ziņojums paredz kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem. Konceptuālajā ziņojumā ņemti vērā visi konstruktīvie no nozares un sociālajiem partneriem saņemtie priekšlikumi.

Turpmākās rīcības plāns ietver grozījumu sagatavošanu Augstskolu likumā, paredzot tajā augstākās izglītības institūciju tipoloģiju, ārējo ekspertu iesaisti augstskolu pārvaldībā (padomju ieviešanu), kā arī citus jautājumus. Vienlaikus Pārresoru koordinācijas centrs izstrādās padomes atlases apstiprināšanas un atcelšanas kārtību valsts dibinātajās universitātēs un augstskolās, kā arī mākslas un kultūras augstskolās. To darbības uzsākšana iecerēta no 2020. gada beigām līdz 2023. gadam, skaidro IZM.

Konceptuālais ziņojums paredz ES struktūrfondu finansējuma novirzīšanu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas ieviešanas atbalstam. IZM informēs universitātes, augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas par finansējuma iegūšanas nosacījumiem, gatavojot grozījumus ES struktūrfondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" īstenošanas noteikumos.

Savukārt jautājumu par koledžu lomu un vietu izglītības sistēmā plānots izvērtēt atsevišķā informatīvā ziņojumā, kuru ministrija sagatavos sadarbībā ar nozaru ministrijām, Latvijas Koledžu asociāciju, darba devēju organizācijām un citiem sociālajiem partneriem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

IZM Izglītība Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Kultūras akadēmija Latvijas Zinātņu akadēmija Ojārs Spārītis Rīgas Stradiņa universitāte Rīgas Tehniskā universitāte
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form