Par politiski represētā statusa piešķiršanu balsoja 36 deputāti, pret - 22 domnieki.
Bijušais Kurzemes rajona Politiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs, tagad Latvijas Politiski represēto apvienības valdes loceklis Tālivaldis Pētersons informēja, ka Balikovskis, kuram jau 2001.gadā Rīgas dome nolēma nepiešķirt politiski represētā statusu, kopā ar māti Otrā pasaules kara laikā evakuēts no kara darbības apdraudētās teritorijas Krievijā un ievests Latvijā, kur izvietots Madonas rajona Meirānu pagasta "Kalna Bokstu" mājās.
Vēlāk 1944.gadā viņi devušies uz Vāciju kā bēgļi, nevis, kā publiski paudis Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs (SC), - "spaidu darbos", un tas nedod tiesības Balikovskim piešķirt politiski represētā statusu, pauda Pētersons.
"Politiski represētā statuss pienākas tiem uz Vāciju deportētajiem cilvēkiem, kuri uz turieni 1942.gadā un 1943.gadā tika nosūtīti darba nometnēs," skaidroja Kurzemes rajona Politiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs. "Otrā pasaules kara laikā daudz cilvēku devās bēgļu gaitās, un nebūtu godīgi, ja Balikovskim tādēļ piešķirtu politiski represētā statusu."
Politisko partiju apvienības "Vienotība" Rīgas domē pārstāvēto partiju "Jaunais laiks" (JL) un "Pilsoniskā savienība" (PS) deputāts Olafs Pulks iesniedzis pieprasījumu domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (SC) "nepārkāpt Latvijas likumdošanu" un aicinājis jautājumu par politiski represētās personas statusa piešķiršanu Balikovskim šodien izņemt no domes darba kārtības.
"Likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 5.pants nosaka, ka politiski represētās personas apliecību izsniedz, pamatojoties uz Latvijas Valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu vai oficiālu valsts iestāžu dokumentu un Tieslietu ministrijas (TM) atzinumu vai tiesas spriedumu par politiskās represijas fakta konstatēšanu gadījumos, kad Latvijas Valsts arhīvos vai citu valstu arhīvos dokumenti par politiskās represijas faktu nav saglabājušies vai vispār gājuši zudumā," paziņojumā presei norādījis Pulks.
TM informējusi deputātu, ka konkrētajā gadījumā ministrija nav saņēmusi ne paša Balikovska, ne Rīgas domes pieprasījumu un Latvijas Valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu vai oficiālu valsts iestāžu dokumentus par Balikovska atbilstību politiski represētās personas statusam. Tāpēc TM atzinums Balikovska administratīvajā lietā nav iesniegts.
"Dome ir gatava pārkāpt likumu, lai tikai Balikovskis saņemtu politiski represētās personas statusu," secinājis Pulks.
Pētersons pauda, ka Kurdjumova nepatiesi minētie "spaidu darbi", kuros Balikovskis esot bijis nosūtīts, liekot domāt par "ieplānotu aizstāvību". Jau iepriekšējos gados, kad vēl pastāvēja Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcija, Kurdjumovs vairākkārt esot aicinājis piešķirt Balikovskim politiski represētā statusu, rakstot rezolūcijas izpilddirekcijas komisijai, kura lemj par šī statusa piešķiršanu, taču tās, visticamāk, jau likvidētas, zināja teikt Kurzemes rajona Politiski represēto kluba valdes priekšsēdētājs.
Pēc viņa teiktā, arī tagad pastāvot aizdomas, ka Pārdaugavas izpilddirekcijas komisija jutusi Rīgas domnieku spiedienu, tādēļ arī paudusi atbalstu politiski represētā statusa piešķiršanai Balikovskim, lai gan kopš 2001.gada domes noraidošā lēmuma neesot iesniegti nekādi papildu dokumenti par jauniem faktiem, kas varētu apstiprināt viņa atbilstību politiski represētā statusam. Pats Pētersons nav parakstījis komisijas sagatavoto atzinumu.
"Kad Rīgas dome 2001.gadā noraidīja Balikovska aicinājumu piešķirt politiski represētā statusu, viņam arī tika vairākkārt norādīts, ka pastāv iespēja tiesā apstrīdēt Rīgas domes lēmumu," stāstīja Pētersons, atklājot, ka pats Balikovskis pēc vairākiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem iegūt šo statusu savu neapmierinātību pašvaldībai paudis ļoti nepieklājīgi un lamājoties.
Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais nosūtījis vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (SC) ar lūgumu noraidīt Pārdaugavas izpilddirekcijas komisijas atzinumu, kas ir pretrunā ar domes 2001.gada lēmumu. Tāpat Rīgas mērs lūgts aizrādīt Pārdaugavas izpilddirekcijas komisijai, ka tās atzinumam jāatbilst likuma nosacījumiem.
Vēstulē Resnais minējis, ka, "pamatojoties uz likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 4.panta pirmās daļas 3.punktu, Balikovskis neatbilst politiski represētās personas statusam".
Latvijas Politiski represēto apvienība Rīgas domes opozīcijas deputātiem norādījusi, ka, pēc Iedzīvotāju reģistra sniegtajām ziņām, 2010.gadā Rīgas dome politiski represētās personas statusu piešķīrusi 37 personām.
"Tas ir ļoti daudz, un, vai visi saņēmuši likumīgi, mēs pārbaudīt nevaram. Pašreiz Saeimā un valdībā pēc mūsu vairāku gadu lūgumiem notiek šī jautājuma sakārtošana, un, cerams, ka drīzumā tas tiks centralizēts. Tā draugu būšana ir jāizbeidz, tā ir ņirgāšanās par tiem, kuri palika mūžīgā sasalumā un Sibīrijas taigās," minējuši Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvji sarakstē ar opozīcijas domniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
