Pašreizējā situācijā, kad iespējami kara draudi, arī Saeimas deputāti nezina, kur jādodas, ja sāktos uzbrukums, šodien Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja tās priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL).
Viņš pieļāva, ka šo lietu varētu aktualizēt arī komisija, jo "laiki ir nemierīgi" un arī valdībai vajadzētu domāt par attiecīgu plānu.
To Balodis sacīja kontekstā ar deputāta Kārļa Krēsliņa (VL-TB/LNNK) aktualizēto jautājumu par dažādu krīzes pārvaldīšanas plānu izstrādi, saskaņošanu un realizācijas termiņiem. Krēsliņš norādīja, ka, piemēram, ugunsgrēki var tikt iedalīti gan lokāla, gan nacionāla mēroga ugunsnelaimēs, taču politiķis nemanīja, ka Rīgas pils ugunsgrēka laikā par krīzes vadību atbildīgā persona, valdības vadītājs, ziņotu par notiekošo.
Deputāts sēdes laikā no valsts pārvaldes pārstāvjiem saņēma skaidrojumu, ka par Valsts civilās aizsardzības plānu ir atbildīga Iekšlietu ministrija. Savukārt nacionāla līmeņa krīzes situāciju jāvada Krīzes vadības padomei, kuru vada Ministru prezidente. Krīzes varot būt dažādas, un, piemēram, energokrīzes gadījumā rīcības koordinēšanā lielāka loma būs Ekonomikas ministrijai (EM).
Krēsliņš uzsvēra, ka ir jābūt sakārtotai sistēmai, kā Krīzes vadības padomei reaģēt ārkārtas situācijās, tostarp, nosakot atbildīgo personu par krīzes risināšanu.
Komisijas sēdē atbildīgās amatpersonas tika iztaujātas arī par publisku ēku ekspluatāciju laikā, kad tiek veikti būvdarbi, par būvniecības jomas informācijas sistēmu un pakalpojumu ieviešanu elektroniskajā vidē un par Ekonomikas ministrijas veiktajām darbībām, lai aicinātu iedzīvotājus ziņot par pārkāpumiem būvniecībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
