Foto: LETA
Ja Latvijā nedēļā balstvakcīnu saņemtu 80 000 cilvēku un būtu spēkā ierobežojumi, tad tiktu novērsti 17% nāves gadījumu, un par 26% mazāk cilvēku tiktu stacionēti, ceturtdien, 6. janvārī, valdības sēdē, prezentējot iespējamos Covid-19 saslimstības līmeņa modeļus, sacīja epidemiologs Ņikita Trojanskis.

Atsaucoties uz jaunākajiem datiem par situāciju Lielbritānijā, Trojanskis atzina, ka Covid-19 omikrona paveids varētu būt par 33% maigāks nekā delta.

Tomēr viņš norādīja, ka šo "relatīvo maigumu" atsver samazināta vakcīnu efektivitāte pret hospitalizāciju, tāpēc prognozes joprojām noved pie aptuveni 6000 vienlaicīgi hospitalizētiem cilvēkiem, ja pēc 11. janvāra nav efektīvu ierobežojumu un nepieaug balstvakcinācijas temps.

Trojanskis sacīja, ka jaunākie pētījumi liecina, ka omikrona gadījumā primārā vakcinācija pasargā no hospitalizācijas tikai ap 60%, bet balstvakcinācija palielina šo aizsardzību līdz 80%.

Trojanskis prezentēja epidemioloģiskās situācijas attīstības gaitas matemātisko modeļus, ko izstrādājuši kopā ar Aigaru Langinu, ņemot vērā jaunāko informāciju par omikronu un citus aspektus. Iepriekš viņš iespējamās situācijas modeļus prezentēja valdības sēdē 21. decembrī, kur viņš sacīja, ka lielākā omikrona izplatība Latvijā būs janvārī, bet hospitalizācija – februārī.

Kā galveno nezināmo viņš minēja omikrona infekciozitāti, kas varētu būt no 1,5 līdz 2,5 reizēm lielāka, salīdzinot ar delta paveidu. Optimistiskākajā scenārijā, ja pieņem, ka omikrons ir pusotru reizi infekciozāks, slimnīcās varētu nonākt ap 2000 pacientiem kritiskākajā brīdī, ja spēkā būtu ierobežojumi un lielāka balstvakcinācijas jauda nekā šobrīd, skaidroja epidemiologs.

Trojanskis sacīja, ka stacionēšanas ilgumam būs liela ietekme uz slimnīcu pārslodzi, tomēr to ir grūti salīdzināt starp valstīm. Viņš norāda, ka tas, visticamāk, būs atkarīgs no hospitalizēto vecuma, bet daudzās valstīs "vīruss vēl nav ticis līdz senioriem", lai to varētu pateikt. Tāpat Trojanskis pieļauj, ka stacionēšanas ilgums būs īsāks, nekā bija saslimušajiem ar delta paveidu.

Tomēr omikrons palielina stacionēto skaitu ar nerespiratorām slimībām, tāpēc šo cilvēku atrašanās laiks slimnīcās varētu būt vidēji ilgāks, prognozē epidemiologs.

Kā liecina ekspertu secinājumi, ja turpinās šobrīd spēkā esošie ierobežojumi un tiek veikts ap 45 000 balstvakcinācijām nedēlā, slimnīcās varētu būt vairāk nekā 1500 nevakcinēti cilvēki vienlaikus. Balstvakcinācijas pieaugumam visvairāk jābūt janvārī un februāra sākumā, lai sasniegtu vislielāko efektu, skaidroja Trojanskis.

Ierobežojumi kopā ar balstvakcinācijas tempa pieaugumu noved pie divreiz lielāka hospitalizāciju krituma nekā balstvakcinācijas pieaugums bez ierobežojumu pastiprināšanas, liecina ekspertu secinājumi.

Kā skaidroja Trojanskis, vienīgais scenārijs, pie kura slimnīcās situācija nepārsniegs rudens vilni, ņemot vērā balstvakcinācijas tempa pieaugumu un ierobežojumus, ir tāds, ja omikrons izrādīsies divreiz infekciozāks nekā delta paveids un vidējais slimnieku stacionēšanas ilgums būtu četras līdz septiņas dienas. Viņš piebilda, ka šajā gadījumā vēl ir daudz nezināmo, lai to varētu prognozēt.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sacīja, ka šie modeļi nebūtu jāuztver kā precīzs nākotnes pareģojums, jo ir daudz faktoru, kas ietekmē faktiskos rezultātus, tomēr Trojanska prezentācija parāda vairākas lietas – ārpus faktoriem, kas nav mūsu kontrolē, ir lietas, kas ir mūsu kontrolē un tās būtiski viena otru papildina. Tādas ir piemēram, balstvakcinācija.

Jau ziņots, ka līdz trešdienai, 5. janvārim, saņemti ziņojumi par saņemti ziņojumi par 1419 Covid-19 paveida omikrona varianta gadījumiem Latvijā, liecina valdības sēdei izskatīšanai iesniegtā Veselības ministrijas (VM) prezentācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!