Bārzdiņš cer valsts ekonomiku atdzīvināt ar laimīgiem pacientiem

Līdzšinējais Liepājas slimnīcas vadītājs Bārzdiņš portālam "Delfi" norādīja, ka veselības aprūpē "mērķi būtu jādala mazos mērķīšos", jo, sperot lielu soli, pretī būšot liela pretdarbība. "Ar ārstiem var sarunāt, bet nevar ar rīkojumu uzdot būt smaidīgiem un atvērtiem," sacīja ministrs. Tomēr mediķiem būtu jāsaprot, ka veselības aprūpe ir nodokļu maksātāju aprūpe, uzsvēra Bārzdiņš. "Jo laimīgāks būs cilvēks, kurš saņem medicīnisko aprūpi, jo ātrāk panāksim valsts ekonomikas atdzīvošanos," uzskata veselības ministrs.

Viņš norādīja, ka visām slimnīcām būs nopietni jāmainās, jo mainās arī pati medicīna, kura aizvien vairāk no stacionārās aprūpes pāriet uz ambulatoro.

Bārzdiņš norādīja, ka neviens no viņa "pirmajiem mazajiem mērķiem nav aizvērt ciet slimnīcas". Galvenais uzdevums būs darbs pie nākamā gada valsts budžeta, taču, kā uzsvēra ministrs, pie tā sācis strādāt jau iepriekšējais ministrs Didzis Gavars, tāpēc viņa uzdevums būs "vispirms paskatīties", kā Gavara iestrādes sakrīt ar viņa redzējumu. Viņaprāt, labāk ir turpināt darīt to, kas jau ir paredzēts, un neradīt "mākslīgu nemieru".

Bārzdiņš arī uzsvēra, ka līdz šim "īsti neviena slimnīca nav slēgta", jo tās pilda arī sociālās funkcijas. Mazajās slimnīcās sociālo gultu arī turpmāk būs vairāk nekā lielajās daudzprofila ārstniecības iestādēs, norādīja ministrs.

Viņš ir gandarīts par valdības deklarācijā panākto vienošanos nākamgad veselības aizsardzības pamatfunkcijām saglabāt šogad reāli izmantoto līdzekļu apjomu. Vienlaikus viņš atzina, ka "vienmēr varam kaut ko darīt gudrāk un efektīvāk".

Par veselības nozares galvenajām problēmām Bārzdiņš atzina lielos pacientu līdzmaksājumus un mediķu došanos darbā uz ārzemēm. Ministrs redzot iespēju pakāpeniski samazināt līdzmaksājumus, ja veselības aprūpei piešķirto līdzekļu apjoms netiks samazināts. Bārzdiņš apsolīja, ka "pilnīgas maksas medicīnas Latvijā nebūs", kamēr vien viņš būs ministrs.

Jau ziņots, ka 10.Saeimas vairākums trešdien nobalsoja par Valda Dombrovska ("Vienotība") vadīto jauno valdību, ko veido "Vienotība" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Par šo valdību bija 63, bet pret - 35 deputāti.

Dombrovska jaunajā par septiņām ministrijām atbildēs "Vienotība", bet sešas ministrijas vadīs ZZS pārstāvji. "Vienotība" pārstāvēs Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš vienlaikus būs arī Ministru prezidenta biedrs Eiropas Savienības prezidentūras sagatavošanas jautājumos. Ārlietu ministra amatam deleģēts Ģirts Valdis Kristovskis, bet Finanšu ministrijas vadībai – Andris Vilks. Ekonomikas un Iekšlietu ministrijas arī turpmāk vadīs iepriekšējie ministri – attiecīgi Artis Kampars un Linda Mūrniece. Savukārt Tieslietu ministriju vadīs Aigars Štokenbergs, bet Kultūras ministriju – Sarmīte Ēlerte.

ZZS Veselības ministrijas vadību uzticēja SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētājam Jurim Bārzdiņam, bet labklājības ministres amatam izvirzīja iepriekšējo ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāju Jurševsku. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadība uzticēta ministrijas parlamentārajam sekretāram Rolandam Brokam, bet Satiksmes ministrijas vadība – līdzšinējam labklājības ministram Uldim Augulim. Apvienoto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību ZZS jau iepriekš plānoja uzticēt vides ministram Raimondam Vējonim, kā arī ļaut zemkopības ministram Jānim Dūklavam turpināt darbu.