Bēgļu uzņemšana Latvijā – zelta tranzītkoridors uz Vāciju, satraukušies deputāti
Foto: F64

Tas, ka Latvija kļūst par zelta tranzītkoridoru Eiropas Savienības (ES) programmā pārvietotajiem patvēruma meklētājiem, nav labs signāls ES, trešdien Saeimā uzsvēra Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (NA).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komisija trešdien, 7. septembrī, sanāca uz pirmo sēdi parlamenta rudens sesijā, lai parunātu par aktuālo situāciju patvēruma meklētāju uzņemšanā. "Tagad ir īstais pēdējais brīdis izvērtēt un koriģēt līdzšinējo darbu," iepriekš uzsvēra Latkovskis.

Ar aktuālo situāciju saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu deputātus iepazīstināja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Viņa pauda, ka ir apzinātas problēmas attiecībā uz patvēruma meklētāju uzņemšanu, taču ir nepieciešama politiskā griba, lai situāciju uzlabotu un Latvija nepaliktu par bēgļu tranzītvalsti.

Pērnā gada novembrī valdība apstiprināja rīcības plānu patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā, to veido trīs daļas. IeM atbildība ir par plāna pirmo daļu, kas nosaka kā un kādus patvēruma meklētājus Latvija uzņems ES pārvietošanas programmas ietvaros. Kā skaidro Pētersone-Godmane, mērķis līdz šim ir izpildīts, jo programmas ietvaros Latvija ir pārvietojusi 69 personas – pārsvarā ģimenes.

2015. gadā patvērumu Latvijā lūdza 187 personas, no tām 69 ES pārvietošanas programmā, no pārvietotajām personām 23 saņēma bēgļa vai alternatīvo statusu. No 23 personām, kuras saņēmušas statusu, 21 ir devusies prom. IeM pārstāve gan noraida pārmetumus, ka valdības pieņemtais rīcības plāns nebūtu gana labs, jautājums gan esot par tā izpildi.

Patvēruma meklētājiem Latvijā tiek nodrošināti mentori, taču arī viņu spējas palīdzēt atrast personām ir ierobežotas. Patvēruma meklētāji gluži vienkārši ar valsts piešķirto pabalstu – 139 eiro mēnesī – nevar atļauties iemaksāt drošības naudu, īrējot dzīvokli. "Mēs nevaram pielīdzināt viņus Latvijas iedzīvotājiem savā pirmajā dzīves posmā," vērsa uzmanību Pētersone-Godmane.

Valdības lēmums pērnā gada izskaņā samazināt bēgļu pabalstu teju uz pusi ir panācis rezultātu, ka pārvietotajām personām nav citu variantu kā braukt prom, atzīmēja IeM valsts sekretāre.

Runājot par konkrētajiem cilvēkiem, kas Latviju jau pametuši, Pētersone-Godmane skaidroja, ka šie cilvēki bija ieinteresēti šeit palikt – mācījās valsts valodu, lai iekļautos darba tirgū. Arī Valsts Robežsardzes pārstāvis Mareks Hoņavko, uzsvēra, ka neviena no personām uz Latviju netiek vesta ar varu. Patvēruma meklētājiem pirms došanās uz Latviju tiek izskaidrota situācija valstī, tostarp pastāstīts par algas apmēriem valstī.

Tāpat IeM valsts sekretāre vērsa klāstošo uzmanību, ka uz tiem bēgļiem, kas devušies prom no Latvijas, var nākties atgriezties, ja viņi jaunajā apmešanās vietā pārkāpj uzturēšanās noteikumus vai mēģina vēlreiz reģistrēties bēgļa statusam kādā citā valstī.

Arī deputāti bija noskaņoti kritiski pret radušos situāciju. "Iedodot cilvēkam pasi un parādot "Mucenieku" vārtus, viņam nekas neatliek, kā kāpt auto un braukt uz Vāciju. Latvijai nevajadzētu kļūt par bēgļu tranzītvalsti," pauda Anrijs Matīss ( V). "Agri vai vēlu mums nāksies skaidroties ar Eiropas Savienības kolēģiem un uzņemt viņus atpakaļ."

Matīss aicināja mācīties no savām kļūdām un vērtēt kaimiņvalsts – Igaunijas pieredzi, pirmkārt, bēgļiem ir jāpalīdz ar mājokļa atrašanu. "Vajag saņemties un pieprecizēt šo programmu, atrast veidus, kā palīdzēt cilvēkiem pēc tam, kad viņi ir saņēmuši statusu," aicināja deputāts.

Deputāts Sergejs Mirskis (S) ironizēja, ka Latvijā labi darbojas sistēma "bēgļu uzņemšana bez bēgļiem" un aicināja pārdalīt patvēruma meklētāju uzņemšanai piešķirto finansējumu. Viņš piedāvā paredzēt mazāk līdzekļus piešķirt mentoriem, tos novirzot vienreizējam pabalstam, lai personas varētu iemaksāt drošības naudu, īrējot dzīvokli. "Var nedot to naudu rokās, bet pa taisno pārskaitīt dzīvokļa īpašniekam," skaidroja Mirksis.

Komisijas sēdes noslēgumā Pētersone-Godmane pauda, ka problēma ir lēmumos, ko pieņem politiķi. Lai Latvija nepaliktu par bēgļu tranzītvalsti, vajadzētu pārdalīt finansējumu un uzņemoties rūpes par patvēruma meklētājiem arī pēc tam, kad viņi ir ieguvuši statusu, taču šādi lēmumi ir jāpieņem politiķiem un tam ir nepieciešama politiskā griba.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti vērsīsies pie premjera ar lūgumu pārskatīt rīcības plānu patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bēgļi Iekšlietu ministrija Ilmārs Latkovskis Ilze Pētersone-Godmane Robežsardze
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form