Ja nākamā gada valsts budžetā diferencētajiem bērna kopšanas pabalstiem papildus atvēlēs 20 miljonus, nevis, kā agrāk plānots, 30 miljonus latu, to varētu aprēķināt 70% apjomā no vecāku vidējās bruto algas, sacījusi labklājības ministre Dagnija Staķe.
Tas nozīmē, ka pabalsts būtu tik liels, cik viens no vecākiem saņem "uz rokas" laikā, kad strādā, norādīja Labklājības ministrija (LM).

Staķe jauno variantu pamatojusi, teikdama, ka 70% reāli atbilst tai algai, kuru cilvēki strādājot saņem "uz rokas". Viņasprāt, pabalsts nepazeminātu vecāku dzīves kvalitāti.

LM arī uzsvērusi, ka pabalsta maksimālais apjoms, kopjot bērnu līdz viena gada vecumam, varētu būt piecu minimālo mēnešalgu apjomā, bet minimālais - 55 lati mēnesī, ko izmaksās nestrādājošajiem. Šādus aprēķinus veikusi ministrija, aprēķinot, cik līdzekļu vajag bērna kopšanai līdz vienam gadam.

Vecākiem, kuri bērnu kops no viena līdz divu gadu vecumam, maksās 30 latu.

Vecāku iniciatīvas grupas līdere Ieva Būmane pastāstīja, ka pabalsta summas līdz ar budžetā atvēlēto summu varētu mainīties, taču uzsvēra, ka arī premjers Indulis Emsis pēc otrdien notikušās sarunas starp viņu, vecākiem un Latvijas Lauku sieviešu apvienību (LLSA) tomēr "sliecas par labu diferencētajiem pabalstiem". Būmane paredzēja, ka samazināsies maksimālo pabalstu summa.

Savukārt Ministru prezidenta Induļa Emša padomniece Ilze Stobova atzīmēja, ka Emsis vēl joprojām satraucas par iespējamo diferenciāciju starp laukiem un pilsētām. Viņa minēja piemēru, ka Krāslavā un Rīgā vai Jūrmalā cilvēkiem ir dažādas algas, tāpēc arī viņu sociālās iemaksas, no kurām būs atkarīgi bērnu kopšanas pabalsti, būs atšķirīgi. "Kam tā palīdzība īsti ir vajadzīga? Tiem, kas pelna 18 000 latu gadā vai citiem?" retoriski vaicāja Ministru prezidenta padomniece.

Līdzīgu viedokli pauda arī LLSA vadītāja Rasma Freimane, uzsvērdama, ka atbalsta diferencētos pabalstus, bet "saprāta robežās". Viņasprāt, tie varētu būt robežās no 100 līdz 300 latiem, nevis 90 līdz 450 kā patlaban. Freimane norādīja, ka lauciniekiem nav iespējams iegūt tikpat labi atalgotu darbu kā pilsētniekiem: "Ne jau lauku cilvēks vainīgs, ka laukos nav darba. Tā nav cilvēku vaina."

Stobova prognozēja, ka Ministru kabinets jautājumu par diferencētajiem bērnu kopšanas pabalstiem skatīs jūlija pēdējā nedēļā. Viņa norādīja, ka jautājums jāskata jau drīzumā, jo tam jāparedz līdzekļi nākamā gada budžetā. Jaunas speciālas sarunas starp Emsi, Vecāku iniciatīvas grupu un Latvijas Lauku sieviešu apvienību (LLSA) nav paredzētas.

LLSA plāno 30.augustā Preiļos tikties ikgadējā vasaras nometnē un vēlreiz pārrunāt pabalstu jautājumu. Savukārt Vecāku iniciatīvas grupa rīkosies atbilstoši tam, kā "reaģēs Ministru kabinets".

Jau vēstīts, ka iepriekšējā LM izstrādātajā variantā bija iecerēts, ka, ieviešot diferencētos kopšanas pabalstus nodarbinātajiem vecākiem, kas bērnus audzina vienu gadu, pabalstu izmaksās atkarībā no vidējās algas lieluma iepriekšējā gadā. Savukārt nenodarbinātajiem pabalstu izmaksās minimālās mēnešalgas apjomā, bet tiem, kuri bērnu kops no viena līdz diviem gadiem, maksās 30 latu mēnesī.

Atbalstu tiem bija paudis bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, Staķe, Valsts cilvēktiesību birojs un Tieslietu ministrija, kas gan pēc Emša pieprasījuma apņēmās vēlreiz caurlūkot diferencētos bērnu pabalstus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!