Foto: LETA

Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš paudis cerību, ka abi pārējie koalīcijas partneri nebūs liekuļi un neatbalstīs papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Britu laikraksts "Daily Mail" piektdien vēstīja, ka, migrācijas problēmai Eiropā arvien saasinoties, saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenta ierosinājumu pārvietot uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm vēl 120 tūkstošus patvēruma meklētāju no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas, Latvijai varētu būt jāuzņem vairāk nekā 2200 patvēruma meklētāju.

Bērziņš, komentējot izskanējušās ziņas par to, ka Latvijai varētu būt jāuzņem vēl vairāk nekā divi tūkstoši bēgļu, kritizēja EK prezidenta Žana Kloda Junkera rīcību.

"Mēs redzam, ka šī rīcība no Junkera kunga puses ir, manuprāt, nekoordinēta, varētu teikt, ka saraustīta tādā ziņā, ka netiek meklēti konceptuāli risinājumi bēgļu problēmai, bet ātrumā meklēti risinājumi sekām, nemaz nedomājot par to, kādas iestāsies sekas konkrētajās dalībvalstīs," viņš sacīja.

Politiķis pauda cerību, ka "Latvijas atbildīgās amatpersonas pildīs tos solījumus, ko ir publiski paudušas par to, ka, neraugoties uz šo diskusiju par iespējamajiem 250 bēgļiem, turpmāk šie lēmumi būs pārdomāti, un Latvija nepiekritīs uzņemt papildu bēgļus, ņemot vērā mūsu vēsturisko aspektu, kas ir bijis".

Uz jautājumu, kā NA rīkosies, ja ES tiks ieviesta obligāto kvotu sistēma un Latvijai tomēr būs jāuzņem papildu bēgļi, NA līdzpriekšsēdētājs atbildēja, ka šāda iespēja teorētiski pastāv, tomēr Latvijas pārstāvjiem atbildīgajās ES institūcijās būtu jāizmanto savas iespējas argumentēt pret jaunu bēgļu pārvietošanas plānu.

"Obligātās kvotas šobrīd nevar būt, jo Eiropā regulējuma vispār nav. Protams, ka teorētiski Eiropas Parlaments un Padome var pietiekami ātri vienoties par kādu juridisku mehānismu, bet tur Latvijai būtu jāizmanto visas iespējas, lai spētu ar saviem argumentiem pieņemt sev izdevīgu risinājumu," teica Bērziņš.

Uz jautājumu, kāda būs NA rīcība, ja abi pārējie valdību veidojošie politiskie spēki - partija "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - atbalstīs vēl lielāka skaita bēgļu uzņemšanu Latvijā, politiķis atbildēja, ka apvienība vēl nav lēmusi par konkrētiem soļiem.

"Mēs par rīcību konkrēti neesam sprieduši, jo mēs ceram, ka mūsu partneri nebūs liekuļi," viņš pauda, piebilstot, ka nav runa par visiem, jo atsevišķi koalīcijas partneru pārstāvji esot publiski izteikušies, ka iestāsies tikai par 250 bēgļu uzņemšanu.

Jau ziņots, ka britu laikraksta rīcībā ir nonācis noplūdināts dokuments par to, kā ir ierosināts sadalīt 160 tūkstošus patvēruma meklētāju, kas ieradušies ES.

Junkers jūnijā ierosināja ES dalībvalstīm sadalīt 40 tūkstošus patvēruma meklētāju, tomēr pēdējo mēnešu laikā, migrantu plūsmai pieaugot, to skaits ir sasniedzis 160 tūkstošus, liecina aplēses.

ES līderi iepriekš vienojās par 32 tūkstošu patvēruma meklētāju sadalīšanu. Lielbritānija, Īrija un Dānija jau pirmā plāna laikā atteicās tajā iesaistīties, bet no Grieķijas, Itālijas un Ungārijas migranti tiks pārvietoti, kas nozīmē, ka tie tiks sadalīti starp 22 ES dalībvalstīm, uzņemamo patvēruma meklētāju skaitu nosakot pēc konkrētās valsts iedzīvotāju skaita, ekonomiskās turības, iepriekšējā bēgļu uzņemšanas līmeņa un bezdarba.

"Daily Mail" publicētie Junkera ierosinātā dokumenta dati liecina, ka Latvijai paredzēts uzņemt 1,21% no kopējā sadalāmā patvēruma meklētāju skaita, kas būtu 2239 migranti. Līdz šim mūsu valsts ir oficiāli piekritusi uzņemt 250 patvēruma meklētāju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!