"Tie, kas dara bažas un liek meklēt risinājumus, ir ienākošo lietu izskatīšanas termiņi. No vienas puses, ir jāsaprot, ka lietas ir kļuvušas daudz sarežģītākas, jo ekonomiskās attiecības ir ļoti komplicētas. Tas prasa lielu iedziļināšanos un rūpīgu analīzi. Tas, protams, paildzina lietu izskatīšanas termiņus," norādīja Bičkovičs.
AT priekšsēdētājs teica, ka uzņēmēju vide visai pamatoti ir satraukusies un aicina Latvijas valsti meklēt risinājumus, lai biznesa strīdu un komercstrīdu rezultāti nebūtu jāgaida daudzus gadus.
"Viena vienīgā brīnumlīdzekļa nav, un tādu mēs nevaram arī atrast. Tas ir komplekss problēmu risinājums. Lai arī mēs neesam likumdevēji, tomēr mēģinām rast risinājums un sniegt priekšlikumus procesa vienkāršošanai un paātrināšanai. Piemēram, maksimāli rast iespēju lietas skatīt rakstveida procesā, samazinot tiesu instanču skaitu varbūt nenozīmīgām lietām. Ir arī alternatīvie strīdu risināšanas paņēmieni, piemēram, mediācija [process, kurā profesionāla neitrāla persona palīdz pusēm ārpus tiesas rast strīda risinājumu]," uzsvēra AT priekšsēdētājs.
Lai šos risinājumus ieviestu, nepieciešamas izmaiņas likumos. AT priekšsēdētājs gan domā, ka no valsts viedokļa tas nav tas grūtākais, bet problēma būtu tajā brīdī, kad rastos nepieciešamība pēc papildu finansējuma.
"Pirmais, kas nāk prātā, – varētu palielināt tiesnešu skaitu un uz pusi samazinām lietu atlikumu. Bet nu būsim reālisti tagadējā situācijā tas nedarbosies, jo nevarēsim atļauties. Tāpēc jāmeklē citas alternatīvas," sacīja Bičkovičs.
Vairāki no risinājumiem jau pašlaik ir procesā, piebilda AT priekšsēdētājs.
Prezidenta Preses dienests aģentūrai BNS pavēstīja, ka tikšanās laikā AT priekšsēdētājs uzsvēris arī ļoti lielo tiesas darbinieku kadru mainību. Tāpat viņš informēja par gaidāmo tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu, kas paredzēta no 2013.gada janvāra.
Paredzēts, ka tiesnešu darbības novērtēšanā cita starpā tiks izvērtēta arī informācija par Latvijai nelabvēlīgu Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu, ar kuru atzīts, ka pārkāpuma pamatā bija tiesas vai tiesneša rīcība.
Sarunā īpaša uzmanība tika veltīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem. Bičkovičs uzsvēra, ka Augstākās tiesas pārstāvji regulāri tiekas ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli, tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse tiek pārrunāta tiesnešu kopsēdēs.
Viņš arī atzina, ka tiesnešiem darbā lielāka uzmanība jāpievērš tiesas nolēmumu argumentācijai, tiem jābūt motivētiem un saprotamiem, tomēr piebilda, ka bieži vien nolēmumi pret Latviju ir lietās, kas Latvijas tiesās skatītas pirms daudziem gadiem, un šajā laikā Latvijā notikušas izmaiņas gan normatīvajā regulējumā, gan tiesas darbā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
