Foto: F64
Augstākas tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs neizslēdz iespēju atkārtoti virzīt ģenerālprokurora amatam Jāni Maizīti, taču arī norāda, ka šī iespēja nav vienīgā. Bičkovičs arī nesola nosaukt nākamo pretendentu uzreiz pēc Maizīša pilnvaru termiņa beigām 11.maijā.

Foto galerija

Trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru Bičkovičs žurnālistiem atzina, ka saņēmis gan bijušo valsts prezidentu un citu cilvēku aicinājumu, gan arī prokuroru parakstīto vēstuli Maizīša atbalstam. Viņš nevērtē šīs vēstules kā spiedienu. "Paldies visiem šiem aktīviem cilvēkiem, jo mans mērķis bija nesasteigt lēmumu, lai es varētu iepazīties ar sabiedrībā esošajiem viedokļiem," sacīja Bičkovičs.

"Katrs viedoklis man ir svarīgs, un publiski paustas pozīcijas man palīdzēs pieņemt lēmumu par nākamā kandidāta virzīšanu," pauda AT vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka saņemtos viedokļus nevērtēs pēc svarīguma, bet uzklausīs visus. Viņš arī atzina, ka kolektīvās vēstules pret Maizīti viņš neesot saņēmis, bet "portālos atsauksmēs kaut ko esmu lasījis, bet argumentētu un izvērstu kritiku neesmu redzējis".

Viņš arī norādīja, ka, apzinot ģenerālprokurora amata pretendentu loku, viņš neesot sastādījis sarakstu pēc to "stipruma", tāpēc viņam neesot uzriez gatava otrā kandidatūra.

Bičkovičs atzina, ka diskusija par to, vai balsojumam par ģenerālprokurora apstiprināšanu būtu jābūt atklātam, esot Saeimas deputātu ziņā, savukārt viņu interesē, lai politiķu viedokļi būtu skaidri vai nu debašu laikā, vai nu partiju publiskajos paziņojumos.

AT vadītājs uzsvēra, ka negrasās mainīt iepriekš nosauktos kritērijus ģenerālprokurora amata kandidātiem, tostarp arī spēju tikt ievēlētam. Bičkovičs gan noliedza, ka līdz ar to Maizītis būtu izslēgts no kandidātu loka. Tai pat laikā viņš nemācēja atbildēt, kā tagad varēs ievērot šo kritēriju, pēc tam, kad Saeimas deputāti balsoja pretēji solītajam. "Prognozēt situāciju ir mans pienākums, šī informācijas aprite, kas notiek medijos, man palīdzēs pieņemt lēmumu," sacīja Bičkovičs.

Viņš atzina, ka subjektīvi ir sarūgtināts par viņa virzītā kandidāta neapstiprināšanu, taču Saeimas balsojumu un deputātu pamatojumu negribēja komentēt.

AT vadītājs arī pauda cerību, ka viņam nebūs jāgaida līdz nākamās Saeimas vēlēšanām un kā pagaidu stāvoklis Ģenerālprokuratūrā neieilgs, vienlaikus noraidot bažas, ka pēc 11.maija, kad Maizīša pilnvaras būs beigušas un būs jāieceļ pienākumu izpildītājs, prokuratūrā nebūtu stabilitātes.

Bičkovičs arī norādīja, ka ar politisko partiju pārstāvjiem netiksies un ar politiķu viedokļiem viņš cer iepazīties medijos. Viņš arī noliedza jelkādu spiedienu uz viņu no uzņēmējiem vai politiķiem vai citām grupām. "Neesmu iesaistīts nekādos teatralizētos uzvedumos un nepiedalos scenārijos, nekādas ietekmes no malas [..] nav," sacīja Bičkovičs.

Jau ziņots, ka pēcpusdienā Valsts prezidentam iesniegta gandrīz 290 prokuratūras darbinieku parakstīta vēstule, kurā aicināts saglabāt prokuratūras neatkarību un paustas bažas par tiesu varas neatkarības apdraudējumu. Vēstulē, kas iesniegta arī Bičkovičam, prokurori lūdz izvērtēt iespēju Maizīti atkārtoti virzīt Saeimai apstiprināšanai uz nākamiem pieciem gadiem ģenerālprokurora amatā.

Par spīti iepriekš vairāku partiju publiski paustajam atbalstam Maizītim, ceturtdien Saeima noraidīja viņa kandidatūru ar divu balsu pārsvaru - par viņa pārvēlēšanu balsoja 45 deputāti, bet pret - 47, savukārt divas vēlēšanu zīmes bija nederīgas. Pirms tam deputāti pēc LPP/LC, TP un SC pārstāvju priekšlikuma nolēma, ka aizklātā balsošana būs ar vēlēšanu biļeteniem, kas nedod iespēju konstatēt, kā balsojis katrs politiķis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!