Biedē karavīrus ar norautu izpūtēju

"Es biju Latvijas galvenā čekista Novika šoferis," savās atmiņās, kas līdz šim nekur nav publicētas, raksta Arvīds (rakstā minētā bijušā čekas darbinieka īstais vārds pēc vienošanās ar viņa tuviniekiem netiek norādīts). Atmiņu pierakstos, kuros iekļauta gan viņa bērnība, gan darbība Latvijas okupācijas laikā 1940. gadā, plaši aprakstīta arī Arvīda darbība 2. pasaules kara laikā, dienējot īpašā PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta (NKVD) diversantu vienībā. Šajā publikācijā piedāvājam fragmentus no memuāriem par notikumiem kara laikā.

Kopumā ir saglabājušās trīs klades, kurās Arvīds vairākas reizes sāk no sākuma un apraksta savu dzīves gājumu, katrā no versijām atceroties dažas jaunas epizodes vai kādas citas vairs neminot. Īpašu uzmanību pelna Arvīda rakstītais par Latvijas armijas komandiera ģenerāļa Krišjāņa Berķa aizturēšanas operāciju 1940. gadā. Šie fragmenti lasāmi portāla "Delfi" pirmajā publikācijā.

1941. gada jūnijā, kad PSRS iebruka vācu spēki, padomju varasiestādes no Rīgas steigā atkāpās, un ar viņiem kopā uz austrumiem devās arī Arvīds. 29. jūnijā viņš kopā ar citiem čekas darbiniekiem aizbēga no Rīgas, atstājot tur sievu ar jaundzimušo dēlu. Vācu karaspēks Rīgu ieņēma 1. jūlijā, kad Arvīds ar biedriem jau bija nonācis Pleskavā. "Šeit palikām vienu dienu un otrā dienā devāmies uz Novgorodu. Šeit izšķīrās mūsu liktenis. Mūs, latviešu šoferus, lika ar visām mašīnām nodot armijas rīcībā, mums neatļāva turpināt ceļu uz Maskavu, uz kurieni lika doties mūsu priekšniecībai," raksta Arvīds. Viņš kopā ar vēl vairākiem čekas šoferiem ieskaitīts armijas štāba auto rotā, kas tobrīd atradās turpat Novgorodā.