Pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV izveidoja Gvantanamo cietumu kā ieslodzījuma vietu pretterorisma operācijās sagūstītajām personām. Apmēram pusgadu pēc cietuma atvēršanas tajā nonāca arī tobrīd 24 gadus vecais Uzbekistānas pilsonis Kamalludins Kasimbekovs. "The New York Times" publiskotajos dokumentos par Gvantanamo ieslodzītajiem lasāms, ka Kasimbekovs bijis "Uzbekistānas islāmistu kustības" dalībnieks. Savukārt tai esot bijusi saistība ar toreiz vēl ietekmīgo teroristisko organizāciju "Al Qaida", vēstī "De facto".
Kasimbekova iespējamais apdraudējums pret ASV un tās sabiedrotajiem dokumentos novērtēts ar atzīmi vidējs. Aizturētais esot apgalvojis, ka viņa draugs Abduls Raoufs savervējis viņu iesaistīties "Uzbekistānas islāmistu kustībā". Pēc savervēšanas viņš devies uz Tadžikistānu, kur 1999. gada augustā piedalījās nenoskaidrotā mācību nometnē. Apmācīts rīkoties ar Kalašņikova automātu AK-47 un raķešu granātu, pēc nedēļas Kasimbekovs devies uz nezināmu vietu Kirgizstānā, kur kustības līderis Namangani bija sagūstījis trīs japāņu zinātniekus.
2000. gadā Kasimbekovs ar automašīnu ar ieroču kravu aizbraucis uz Afganistānu, kur desmit mēnešus strādājis auto remonta darbnīcā. Kasimbekovs pretēji savu autoritāšu iebildumiem bija apņēmies apciemot ģimeni Uzbekistānā, bet ticis aizturēts un ielikts vietējā cietumā, stāsta raidījums "De facto".
Cietumā viņš pabijis dažus mēnešus un pēc atbrīvošanas iesaistījies karadarbībā. Tobrīd "Uzbekistānas islāmistu kustība" cīnījās kopā ar talibiem pret ASV un tās sabiedrotajiem Afganistānā. Drīz pēc tam Kasimbekovs nonācis amerikāņu gūstā. Apmēram astoņus gadus Kasimbekovs pavadīja Gvantanamo cietumā līdzās citiem, kuri bija aizturēti par saistību ar teroristiskiem grupējumiem.
Vēlāk Kasimbekovs atbrīvots un 2010. gada 22. jūlijā atsūtīts uz Latviju, kas viņam piešķīrusi bezvalstnieka statusu. Kasimbekovs nevarēja atgriezties Uzbekistānā, jo tur, visticamāk, viņš atkal nonāktu tiesas priekšā par dalību "Uzbekistānas islāmistu kustībā" un divu milicistu nogalināšanu. "de facto" rīcībā esošajos dokumentos lasāms, ka Kasimbekovs ASV tribunālam bija lūdzis viņam atrast citu mītnes valsti.
Latvijā Kasimbekovam piešķirta dzīvesvieta un toreiz viņš paudis apņēmību iemācīties latviešu valodu un ievērot Latvijas likumus. Kā Kasimbekovam veicies ar dzīvi Latvijā, Latvijas amatpersonas neizpauž. ,,Ko mēs saprotam ar integrāciju? Pilnīgi noteikti, ka šī persona nerada bažas mums no drošības apdraudējuma, ka viņam būtu problēmas ar sevis uzturēšanu. Cik plašs ir viņa paziņu vai draugu loks, to es jums nevarēšu pateikt," raidījumam norādījis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Drošības policija noraidījusi iespēju, ka Kasimbekovs Latvijā būtu radikalizējies atkārtoti vai savervējis citus doties karot uz Tuvajiem Austrumiem. ,,Patlaban tādas indikācijas, runājot par konkrēto indivīdu, nav," sacījis Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis.
Kasimbekovs ir viena no 680 personām, kas atbrīvota no Gvantanamo cietuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
