Pirmais atjaunotās Latvijas valdības vadītājs Ivars Godmanis ("Latvijas ceļš") domā, ka jaunajai koalīcijai noteikti jābūt labējai, tomēr atturējās nosaukt iespējamos koalīcijas modeļus. "Koalīcijas konstrukcija jau no paša sākuma lielā mērā tika balstīta uz populismu un lieliem solījumiem," domā Godmanis, "Repše pats nojauca māju, kuru vēl nebija uzcēlis."
Arī iepriekšējās valdības vadītājs Andris Bērziņš ("Latvijas ceļš") uzskata, ka Latvijā, lai izveidotos stabila valdība, JL vajadzētu sēsties pie sarunu galda ar TP un atrisināt nesaskaņas.
Bērziņš norādīja, ka minētajām partijām vispirms jāizrunā pretenzijas, kādas TP ir pret Repši, un pretenzijas, kādas JL ir pret Andri Šķēli. Pēc Bērziņa vārdiem, tad ir jāizdomā, kā likvidēt šīs pretenzijas, piemēram, vienojoties par konkrētu personu nelikšanu amatos, noteiktiem politikas pamatprincipiem un darbībām, kā vienam otru uzmanīt.
Savukārt "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts un premjers 6.Saeimas laikā Guntars Krasts prognozēja, ka visreālākā ir atgriešanās pie vecās koalīcijas, ja lielie strīdnieki - Repše un Ainars Šlesers (LPP) - spēs atrast kopīgu valodu. Krasts domā, ka, ņemot vērā TP un JL pretrunas un Krasta pārstāvētās TB/LNNK un TSP neiespējamo sadarbību, tieši atgriešanās pie vecās koalīcijas ir visreālākā.
Savukārt 7.Saeimas ieceltais premjers Vilis Krištopans (ZZS) pašlaik nedomājot par iespējamo koalīciju, jo tas viņu neinteresējot. Deputātiem ar pieredzi jau sen bijis skaidrs, ka naivi bija cerēt uz vienošanos ar opozīciju par atbalstu mazākuma valdībai, līdz ar to Repšes atkāpšanās bija loģiska, piebilda Krištopans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
