Briģis: strauji pieaugošo saslimstību ar Covid-19 varētu ierobežot tikai 'lokdauns'
Foto: DELFI

Strauji pieaugošo saslimstību ar Covid-19 varētu ierobežot tikai "lokdauns", kad cilvēki vispār neiziet uz ielām, sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš norādīja, ka vakar valdības pieņemtie ierobežojumi ir virzīti vakcinācijas aptveres palielināšanai. "Lai saredzētu efektu no vakcinācijas aptveres palielināšanas, nepieciešams laiks. Taču pašlaik Latvijā ārkārtīgi strauji pieaug saslimstība un bez diezgan krasiem ierobežojošiem pasākumiem efekts diezin vai būs redzams," sacīja profesors.

Viņš atzina, ka pagaidām valdība uz straujiem ierobežojušiem pasākumiem nav gatava, jo tā ņem vērā uzņēmējdarbības vajadzības, kā arī iedzīvotāju psiholoģisko gatavību ierobežojumiem. "Ja ir krasa pretošanās un nepieņemšana, tad arī sagaidāmais efekts diezin vai būs labs. Iedzīvotāji psiholoģiski pašlaik nav sapratuši situācijas nopietnību, un valdība savos lēmumos to droši vien ņem vērā, taču tas ir tikai mans minējums, un precīzāk savus lēmumus var skaidrot valdība," pauda Briģis.

Uz vaicājumu, kādi ierobežojumi pašlaik būtu efektīvi, lai mazinātu saslimstības izplatību, profesors atzina, ka pašlaik saslimstības pieauguma ātrums jau ir tāds, kas prasa diezgan krasus ierobežojumus. "Pats sliktākais, kas iedzīvotājiem visvairāk nepatiks, būs tas, ka ierobežojumi būs nepieciešami arī vakcinētajiem cilvēkiem. Kā zināms, 15-17% vakcinēto iedzīvotāju inficējas. Pie tik augstas saslimstības kā patlaban varbūtība, ka vakcinētie sastaps kādu inficēto ārpus mājas, ir diezgan augsta. Tas ir pamatojums, kādēļ ir jādomā par ierobežojumiem arī vakcinētajiem," norādīja Briģis. Viņš skaidroja, ka vakcinācija cilvēkiem bija cerība, ka nebūs ierobežojumu, taču, ja situācija krasi pasliktinās, tad nav izvēles.

Uz jautājumu, vai vēl ir laiks nogaidīt ar kardināliem ierobežojumiem, profesors skaidroja, ka patlaban valdība kā kritēriju ierobežojumiem ir izvēlējusies slimnīcu piepildījumu ar Covid-19 pacientiem. "Rēķinot, ka katru nedēļu slimnīcu piepildījums pieaug par 40%, slimnīcās katastrofālais stāvoklis iestāsies pēc trijām līdz četrām nedēļām. Ja vadība izšķiras gaidīt, tad tas būs tas robežpunkts, kurā nāksies pieņemt krasus ierobežojumus," prognozēja Briģis.

Profesors atzina, ka pakāpeniska ierobežojumu ieviešana nav efektīva un viens no iemesliem ir iedzīvotāju līdzestība. "Ja ir zema iedzīvotāju sadarbība, tad pakāpeniski ierobežojumi ir mazefektīvi, par ko pārliecinājāmies jau pavasarī. Krasākais no ierobežojumiem būtu pilnīgs "lokdauns", kad cilvēki neiziet uz ielām vispār," sacīja profesors.

Viņš skaidroja, ka pašlaik iedzīvotāji neapzinās situācijas nopietnību, jo dzīve apkārt notiek. To cilvēki sapratīs vien tajā brīdī, kad, piemēram, avārijas vietā neieradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde un nāksies nomirt automašīnas vrakā vai pašam aizkļūt līdz slimnīcai, kurā Covid-19 pacientu dēļ nebūtu iespējams saņemt palīdzību. Tas būtu ļoti nepatīkami tik tālu nonākt, taču tāds brīdis var pienākt, situācijas nopietnību pamatoja Briģis, piebilstot, ka tā ir valdības izšķiršanās par to, uz kādiem soļiem sabiedrība ir gatava.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien apstiprināja jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas aizstās līdzšinējos Ministru kabineta "noteikumus Nr.360". Jaunie noteikumi stāsies spēkā 11.oktobrī.

Noteikumi paredz vienkāršot epidemioloģisko prasību regulējumu, lai tas būtu vieglāk uztverams, vienlaikus nosakot pienākumu konkrētu profesiju pārstāvjiem obligāti vakcinēties pret Covid-19, kā arī palielinot pakalpojumu skaitu, ko iespējams saņemt tikai ar Covid-19 drošības sertifikātiem vai testiem.

Tāpat ziņots, ka otrdien Latvijā reģistrēti 1203 jauni Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par sešiem Covid-19 pacientu nāves gadījumiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Saslimstības divu nedēļu kumulatīvais rādītājs pēdējās diennakts laikā ir pieaudzis no 427,4 līdz 454,1 gadījumam uz 100 000 iedzīvotāju.

No visiem reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem 985 bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, kamēr 218 - vakcinēti.

Aizvadītajā diennaktī reģistrēti seši mirušie, no kuriem divi cilvēki bija vecumā no 60 līdz 69 gadiem, viens - vecumā no 70 līdz 79 gadiem, divi - vecumā no 80 līdz 89 gadiem un vēl viens - vecumā no 90 līdz 99 gadiem.

Pagājušajā diennaktī Latvijā kopumā veikti 28 400 Covid-19 izmeklējumi, bet pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 4,2%.

Latvijā līdz šim Covid-19 laboratoriski apstiprināts 157 083 cilvēkiem, bet miruši 2706 ar šo slimību sasirgušie.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās saslimušo kopskaits sasniedzis 8598 personas. Pēdējo reizi 14 dienās saslimušo kopskaits pārsniedza 8000 robežu 20.maijā.

Pēdējo reizi diennaktī atklāto Covid-19 gadījumu skaits pārsniedza 1000 robežu 7.maijā, kad konstatēti 1036 gadījumi, bet lielāks saslimušo skaits par šodienu iepriekš fiksēts 3.februārī, kad šis rādītājs bija 1231.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Rīgas Stradiņa universitāte
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form