Foto: Publicitātes foto

Augstākā tiesa (AT) atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību un pārskatīt spriedumu, ar kuru nolemts, ka Rīgas brīvostas pārvaldei (RBP) jāatmaksā gandrīz 1,35 miljoni eiro AS "PKL Flote", kas nodarīti par likumam neatbilstošu iesaisti komercdarbībā un no tās izrietošo Konkurences likuma pārkāpumu.

Kā portālu "Delfi" informēja Konkurences padomē (KP), AT atteikusies ierosināt lietu pēc RBP iesniegtās kasācijas sūdzības, tādējādi spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums.

Rīgas apgabaltiesa bija nospriedusi, ka "PKL Flote" ir tiesīga saņemt ne tikai no 2008. gada līdz 2009. gadam negūto peļņu, kuru pārkāpuma laikā sev ieguva RBP, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar velkoņu dīkstāvi, atzīmēja KP.

Kopā zaudējumi ir gandrīz 1,35 miljoni eiro, norādīja KP.

Tiesa atzinusi, ka RBP sniegtie velkoņu pakalpojumi ir prettiesiski, jo nav ievēroti Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie gadījumi, kad publiska persona ir tiesīga veikt komercdarbību.

Tāpat tiesa secinājusi, ka KP konstatētais par Rīgas brīvostas pārvaldes dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un tās konkurenta "PKL Flote" darbības – velkoņu pakalpojuma sniegšanas – ierobežošanu ostā, kalpo par pamatu zaudējumu atlīdzībai.

KP uzsvēra, ka šis ir pirmais gadījums, kad tiesa nolemj piedzīt zaudējumu atlīdzību no publiskas personas par konkurences pārkāpumu.

"Kopš Latvija ir pārņēmusi Eiropas Savienības direktīvu par zaudējumu atlīdzību, ikviens konkurences pārkāpumā cietušais var pārkāpējam prasīt kompensēt radušos zaudējumus. Jo biežāk cietušie izmantos šīs tiesības, jo vairāk potenciālie pārkāpēji mācīsies no citu kļūdām un atturēsies no negodprātīgas rīcības. Tādējādi par preventīvu rīku konkurences kropļojumu mazināšanā kalpo ne tikai KP uzliktie sodi, bet arī atlīdzinātie zaudējumi," komentēja KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

KP atgādināja, ka tā 2009., 2011. un 2015. gadā sodījusi RBP par konkurences kropļošanu, izmantojot savu administratīvo varu, lai nodrošinātu konkurences priekšrocības sev piederošajiem velkoņiem un kavētu privāto velkoņu kompāniju iespējas strādāt ostā.

Konkurence ostā tika deformēta vairāk nekā septiņus gadus, atgādina KP.

Kā iepriekš vēstīja aģentūra LETA, "PKL Flote" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,366 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 9,5% salīdzinājumā ar 2016. gadu, savukārt koncerna peļņa palielinājās par 50% – līdz 2,211 miljoniem eiro.

Kompānija "PKL Flote" reģistrēta 2003. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2 527 020 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!