Budžeta apspriešanā Saeimas komisijā Kariņam jātaisnojas par Ziemeļvalstu ātrāku panākšanu
Foto: DELFI

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien sākot izskatīt valdības iesniegto nākamā gada valsts budžeta projektu, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) nācās atbildēt uz deputātu jautājumiem par to, kāpēc tik lēni tuvojamies izvirzītajam mērķim – Ziemeļvalstu labklājības modelim. Premjers sarunā ar deputātiem arī pastāstīja par valdības plāniem nodokļu politikā un budžeta ieņēmumu vairošanā.

Sākotnējā uzrunā deputātiem Kariņš atgādināja par koalīcijas izvirzīto mērķi – virzīšanos uz Ziemeļvalstu labklājības modeli -, taču, lai tur nonāktu, ir jāmaina zināmi sabiedrības ieradumi. Tāpēc valdība Kariņa vadībā īstenojot solītās reformas – administratīvi teritoriālā reforma jau nonākusi Saeimā, reformas aprises jau iezīmējas veselības aprūpes un izglītības jomā. No šiem valdības mērķiem arī izriet naudas līdzekļu pārdale, veidojot budžetu.

Kariņš atzina, ka gan valsts iedzīvotāji, gan politiķi vēlas, lai pārmaiņas notiktu ļoti ātri, taču gadiem uzkrātās problēmas, piemēram, veselības aprūpē, nav atrisināmas tik ātri. Vienlaikus jādomā ne tikai par finansējuma palielināšanu, bet arī par sistēmas efektivitāti. "Jūtu no koalīcijas puses ļoti stipru apņemšanos strādāt un iet soli pa solim. Deviņu mēnešu laikā ir daudz paveikts," tā darāmo un padarīto novērtēja valdības vadītājs.

Atturoties īpaši kritizēt savu priekšgājēju darbu, Kariņš viņa valdības sagatavoto budžeta projektu vērtēja kā soli attīstības virzienā un pauda cerību uz Saeimas atbalstu. Jau vēlāk, atbildot uz deputātu jautājumiem, Kariņš pastāstīja, ka nākamā gada sākumā līdz aprīļa beigām valdība izstrādās redzējumu izmaiņām nodokļu politikā, ko nodos Saeimai, kura tās varētu izvērtēt un apstiprināt līdz pavasara sesijas beigām. "Tas būs kopīgs izaicinājums, kā palielināt budžeta ieņēmumu īpatsvaru pret IKP sabiedrībai mazāk sāpīgā veidā un panākt lielāku taisnīgumu," sacīja Ministru prezidents.

Atbildot uz deputāta Igora Pimenova (S) jautājumu par to, kā valdība plāno vairot budžeta ieņēmumus, Kariņš kā vienu no iespējām minēja valsts kapitālsabiedrību centralizētu un profesionālu uzraudzību, kā arī iespēju kotēt to akcijas fondu biržās, kas dotu iespēju šiem uzņēmumiem attīstīties arī ārpus Latvijas. Kariņš atzina, ka "Latvenergo" gan ir neprivatizējams uzņēmums. Tomēr viņš uzskata, ka ir diskutējams jautājums par to, kā valsts kapitālsabiedrības varētu konkurēt Eiropas tirgos, jo citām valstīm tas ir izdevies.

Atgādinot premjera uzrunā teikto par Ziemeļvalstu labklājības sasniegšanu, deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) lūdz Kariņu precizēt, kas tieši no nākamgad plānotā mūs tuvina Ziemeļvalstīm. Kariņš norādīja, ka ir ticis nedaudz pārprasts, jo teicis, ka tas ir ilgtermiņa mērķis. Premjers atgādināja, ka pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas bija mērķis pāriet uz tirgus ekonomiku, pēc tam bija mērķis iestāties Eiropas Savienībā un NATO, tad sekoja finanšu krīze.

"Tagad atkal varam sakārtot to, kas līdz šim nav sakārtots," sacīja Kariņš, pieminot novadu reformu, kas ļaus arī sakārtot veselības aprūpes un izglītības jomas. Vienā gadā to nevar izdarīt, bet var sākt veidot budžeta politiku, kas ir atbalstoša reformām, tāpēc nozīmīgi līdzekļi paredzēti veselības un izglītības jomām, skaidroja premjers.

Pēc Nacionālās apvienības deputāta Aleksandra Kiršteina norādes, ka, ja gribam virzīties Ziemeļvalstu pēdās, tad budžetā jāparedz vairāk atbalsta mājokļu iegādei, Kariņš atgādināja, ka Ziemeļvalstīs tāda labklājība nebija vienmēr. Kad Kariņa Salacgrīvā uzaugušais tēvs Otrā pasaules kara beigās kā bēglis nonācis Zviedrijā, tad viņam bijusi sajūta, ka no turīgas valsts nonācis mazāk turīgā. Kariņš atgādināja, ka Zviedrija 50. gados apzināti mainīja politiku un trīsdesmit gadu laikā tas nesa augļus.

"Ja nospraužam mērķi un strādājam, tad sasniegsim. Mēs tā darījām ar ES un NATO un izdarījām. Ja tagad mēs šo nospraužam kā mērķi, tad sasniegsim. Vienā dienā nav reāli uzcelt, tas ir ilgstošs darbs," sacīja Ministru prezidents.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ar budžetu saistītos likumprojektus skatīs 22., 23., 24. oktobrī. 30. oktobrī Saeima to varētu pieņemt pirmajā lasījumā, pēc kura to atkārtoti skatīs valdība. Valsts budžeta pieņemšana galīgajā lasījumā Saeimā plānota 13. un 14. novembrī.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Latvenergo Ministru prezidents Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form