'Bunkuru nav, jātīra savi pagrabi' – kur palikt draudu gadījumā Latvijā
Foto: Viesturs Radovics, DELFI

Jau vairāk nekā desmit gadus bumbu patvertnes jeb bunkuri, kas katastrofu gadījumā pasargā cilvēkus no dažāda veida draudiem, nav civilās aizsardzības plānā. Iekšlietu ministrijā (IeM) akcentē, ka šobrīd Latvijai nav tiešu draudu, kas paredzētu vajadzību slēpties pazemē, tomēr baiļu gadījumā par dažāda veida draudiem aicina paskatīties, kas notiek pagrabos, noskaidroja portāls "Delfi".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā portālam "Delfi" norāda IeM pārstāve Linda Curika, kopš 2008. gada Ministru kabineta lēmuma, bumbu patvertnes vairs neuztur valsts – tās ir privātīpašumā. Viņa zināja stāstīt, ka Rīgā ir vairāki bunkuri, taču tie sākotnēji bija paredzēti padomju militārajai elitei, nevis pilsētas iedzīvotāju izmitināšanai. Turklāt šobrīd tie bieži vien tiek lietoti citiem mērķiem, piemēram, tūrismam, vai izlaušanās istabām (no angļu val. – "escape room").

Curika uzsvēra, ka šobrīd Latvijai tiešu draudu, kas paredzētu nepieciešamību slēpties bunkurā nav, taču ieteica katram Latvijas iedzīvotājam izvērtēt sava pagraba stāvokli.

"Šis ir tas brīdis, kad baiļu gadījumā jāpaskatās, kas notiek pagrabos. Tas noder arī tad, ja nav uzlidojuma draudu," sacīja IeM pārstāve, akcentējot, ka Latvijā iespējamas dažāda veida katastrofas, un katra situācija paredz citādu rīcību, tādēļ vienmēr ir svarīga pieeja radio, lai dzirdētu par to, kā pareizāk rīkoties.

Tāpat IeM preses pārstāve minēja, ka katra pašvaldība atsevišķi ir atbildīga par to, kā rīkoties dažādu draudu gadījumā.

Rīgas civilās aizsardzības plānā, kas apstiprināts pagājušā gada marta sākumā, nav minēts par situācijām, kurās būtu nepieciešams patverties pagrabos vai bunkuros.

Bunkurus izvērtē, pagrabi jāapseko

Rīgas īpašumā ir saglabājušās pāris vēsturiskās patvertnes, kuras pašlaik ir apzinātas un tiek izmantotas citiem mērķiem, proti, tās nodotas nomā un galvenokārt tiek izmantotas kā noliktavas, informē Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāvis Toms Sadovskis.

Pašlaik RPP Civilās aizsardzības speciālistiem ir uzdots veikt detalizētu telpu izvērtējumu, lai saprastu, cik atbilstošas cilvēku uzņemšanai tās ir, un nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīti arī Nacionālo bruņoto spēku speciālisti.

Sadovskis uzsver, ka jāatceras, ka Rīgā ir vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju, un potenciālas krīzes gadījumā ir jāizmanto visa pieejamā infrastruktūra, tostarp ēku pagrabi. "Pēdējos gados visā valstī pievērsta pastiprināta uzmanība ugunsdrošības noteikumu prasībām, tādēļ daudzviet pagrabi ir labā stāvoklī, tomēr ikvienam namu apsaimniekotājam būtu jāpārliecinās, ka viņa atbildībā esošie ēku pagrabi nav aizkrauti ar mantām vai citādi kļuvuši nepieejami," aicina RPP pārstāvis.

Liepājā jau uzskaita pagrabus

Portāls "Delfi" aptaujāja vairākus cilvēkus par patvertņu situāciju dažādās Latvijas pilsētās. Iezīmējās, ka, lai gan tiešu draudu par uzlidojumiem vai radiāciju Latvijai nav, gatavošanās katastrofām ir dažādos līmeņos.

Jelgavā ir vairāki bunkuri, taču tie nav lietojamā stāvoklī. Kā norāda vēsturnieks un Jelgavas domes deputāts Andris Tomašūns (JV), Jelgavā ir saglabājušies bunkuri, kas celti gan Otrajā pasaules kara laikā, gan padomju laikos, tomēr tie šobrīd nav atvērti pat tūrismam.

Tomašūns sacīja, ka vienīgā opcija kur nepieciešamības gadījumā patverties, šobrīd ir pagrabi. "Paniku celt nevajadzētu, tomēr ir lietas, kurām būtu jābūt skaidrām," atzina vēsturnieks, minot, ka ir ir nosūtījis jautājumus Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam (ZZS), lai aktualizētu civilās aizsardzības plānu Jelgavas pilsētā.

Savukārt Līgatnes novadā atrodas 1982. gadā celts bunkurs, kas bija paredzēts politiskās un valsts varas elites vajadzībām valsts vadīšanai atomkara gadījumā. "X" stundas gadījumā tajā varētu patverties 200–300 cilvēki. Šobrīd 2000 kvadrātmetrus plašais bunkurs kalpo kā tūrisma objekts – iespējams doties individuālās ekskursijās un piedalīties spēlēs.

Kā norāda tūrisma vietas pārstāve Ludmila Annuškāne, par deviņus metrus pazemē esošo bunkuru interese ir tikai tūrisma vajadzībām – par to kā īstu iespēju patverties dažādu draudu gadījumā neviens pagaidām nav interesējies.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes rīcībā Liepājā ir viens bunkurs jeb patvertne, kas atrodas "Liepājas metalurga" teritorijā Jaunliepājā. 700 kvadrātmetrus plašais civilās aizsardzības bunkurs kopš Padomju Savienības sabrukuma netiek izmantots, viss tā aprīkojums un telpas ir palikušas neskartas kopš 1989. gada.

Patvertne atrodas 2013. gadā slēgtā "Liepājas metalurga" teritorijā pie martena ceha. Bunkurs un teritorija ap to, tāpat kā pārējais "Liepājas metalurga" mantojums, šobrīd pieder valstij. Patvertne ir paredzēta aptuveni 200 cilvēkiem, tā joprojām ir pieslēgta pie elektrības, un kopumā celtne ir pārsteidzoši labā stāvoklī. Tā kā tā vienmēr atradusies slēgtā teritorijā, civilās aizsardzības būvi nav postījuši huligāni un krāsainā metāla zagļi.

Iepriekš Liepājas SEZ vēlējās šo bunkuru iznomāt, bet tagad plāni ir mainījušies. "Mēs tikko plānošanas sēdē par šo tēmu runājām, un jautājums par martena ceha patvertnes izmantošanu tiks risināts. Vispirms bunkurs tiks pārbaudīts, mēs esam uzdevuši vairākiem dienestiem celtni apsekot, pārbaudīt, vai strādā dīzeļģenerators, vai ir ventilācija. Mēs veiksim tādu zināmu revīziju, lai saprastu, kas tur ir un kas jādara, lai šo vietu var izmantot. Situācija pasaulē ir tāda, kāda tā ir, un neviens nevar prognozēt, kā tā attīstīsies. Bunkurs viennozīmīgi netiks likvidēts," portālam "Delfi" uzsvēra Liepājas SEZ pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Savukārt Liepājas pašvaldības rīcībā ir četras padomju laikos celtas bumbu patvertnes, kuru stāvoklis gan nav ļoti labs, portālu "Delfi" informēja Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sekretāre Nataļja Vecvagare.

Kopš pērnā gada novembra Liepāja kopā ar Dienvidkurzemes novadu izstrādā Civilās aizsardzības plānu, kurā būs norādītas visas celtnes, kurās iedzīvotāji varēs patverties briesmu gadījumā. Šo plānu pašvaldības speciālisti cer pabeigt vasarā.

"Ir jāsaprot, bumbu patvertnes nav tikai tādas, kā mēs iedomājamies no filmām. Reālā dzīve un arī šobrīd situācija Ukrainā rāda, ka par patvertnēm tiek izmantotas dažādas būves, tai skaitā māju pagrabi, baznīcu pagrabi un tā tālāk. Informācija par visām šīm pagraba būvēm, kas var tikt izmantotas kā patvertnes, parādīsies mūsu Civilās aizsardzības plānā," skaidroja Vecvagare.

Vēl viens milzīgs bunkurs, kas bija būvēts atomkara draudiem, vēl nesen atradās pašā galvaspilsētas centrā, zem Rīgas Centrālās stacijas peroniem. 400 kvadrātmetrus plašā bunkura celtniecība uzsākta 1956. gadā, kad pasaulē pilnā sparā risinājās Aukstais karš un abas pretimstāvošās lielvaras – ASV un PSRS – baidījās no atomkara.

Bunkurs ar kodēto nosaukumu "Objekts Nr. 100" tika nodots ekspluatācijā 1958. gadā. Bunkura pārseguma biezums bija 2,4 metri, un tā betonēšana veikta vairākās kārtās, kopumā izmantojot 834 kubikmetrus betona. Objekts bija gatavs kara gadījumā uzņemt vilcienu kustības organizācijas dienesta darbiniekus un nodrošināt viņiem, galvenokārt vilcienu satiksmes dispečeriem, darba vietas.

Līdz mūsdienām patvertne bija saglabājusies labā stāvoklī ar visām milzīgajām hermētiskajām metāla durvīm, tomēr pērn, būvējot "Rail Baltica" līniju, šī civilās aizsardzības būve tika nojaukta.

Jau ziņots, ka turpinās 12. diena kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Krievijas iebrukums ar raķešu apšaudēm un sauszemes spēku ienākšanu no dažādām pusēm sākās 24. februāra agrā rītā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

ASV Jelgava Liepāja Līgatne Padomju Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form