Burova 'krēsla šūpošana': atstādināšanai atkal nenodrošina kvorumu
Foto: LETA

Arī otrs "Saskaņas" un bloka "Rīgai!" mēģinājums no mēra amata gāzt Oļegu Burovu (GKR) piedzīvojis neveiksmi, jo 31 deputāta vietā sēdē piedalījās vien 20 domnieki, tādējādi nenodrošinot nepieciešamo kvorumu, lai sēdi atzītu par notikušu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Likums paredz, ja atkārtotā domes sēdē netiek nodrošināts kvorums, tad priekšsēdētājs par to triju dienu laikā informē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. "Esošajā situācijā, kad mums strādāt paliek divas ar pusi dienas, tad vēstuli es nerakstīšu. Ar šo mēs faktiski pabeidzam domes sasaukumu," pēc sēdes atzina Burovs.

"Delfi" jau vēstīja, ka ceturtdien sasaukta atkārtota Rīgas domes sēde, kurā bija plānots lemt par galvaspilsētas mēra Burova atstādināšanu no amata. Pirmo reizi domes sēde par šo jautājumu tika sasaukta 6. februārī. Burovs savu amatu saglabāja, jo, opozīcijas deputātiem neierodoties uz sēdi, netika nodrošināts kvorums, tādēļ domes sēdi atzina par nenotikušu.

Saskaņā ar likumu, atkārtota sēde ir jāsasauc divu nedēļu laikā, kas patlaban arī ir izdarīts.

Tāpat bloka "Rīgai!" deputāti Oskars Putniņš, Druvis Kleins un Imants Keišs ierosināja ceturtdienas domes sēdes darba kārtību papildināt ar jautājumu par izpilddirektora Jura Radzeviča (GKR) atbrīvošanu no amata. Deputāti norāda, ka saskaņā ar likumu kapitāldaļu turētājam ir jābūt nodalītam no politiskās varas arī pašvaldībās.

"Pēc publiski pieejamiem datiem ir secināms, ka Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs ir politiskās partijas "Gods kalpot Rīgai" valdes loceklis un tādējādi tiek pārkāpts likumdevēja nostiprinātais princips par politiskās varas ietekmes izskaušanu pašvaldību kapitālsabiedrībās," pilsētas mēram adresētā vēstulē norādīja bloka deputāti.

Ķildas bijušās koalīcijas frakciju starpā izcēlās 8. janvārī, kad "Saskaņa" un "Rīgai!" paziņoja par ārkārtas domes sēdes sasaukšanu, kurā lemt par Burova atstādināšanu no amata. Viņam pārmeta vienpersonisku lēmumu pieņemšanu, kavēšanos vairāku uzdevumu izpildē un koalīcijas līguma neievērošanu. Savukārt "Gods kalpot Rīgai" šādam ierosinājumam nepiekrita, rosinot apstiprināt budžetu un tikai pēc tam "meklēt vainīgos" nesaskaņām.

Tikmēr 15. janvārī Rīgas domes opozīcija iesniedza parakstus bijušo vicemēru Kleina un Annas Vladovas (S) atsaukšanai no amata – abus priekšsēdētāja vietniekus no amatiem gāza jau 16. janvārī.

Tāpat ziņots, ka 6. februārī, trešo reizi pēc kārtas nenodrošinot kvorumu sēdes norisei, Rīgas domes deputāti radīja tiesisku pamatu Saeimai lemt par domes atlaišanu. Par trīs sēžu neapmeklēšanu Burovs ar opozīcijas deputātiem vienojās februāra sākumā.

Saeima lēmumu par galvaspilsētas domes atlaišanu pieņēma 13. februārī.

Provizoriski Rīgas domes atlaišanas likumprojekts stāsies spēkā līdz 25. februārim. Tādējādi tiktu noteikts, ka galvaspilsētas dome tiek ievēlēta uz nedaudz vairāk kā pieciem gadiem ārkārtas vēlēšanās 25. aprīlī.

Rīgas pašvaldība šobrīd ir vienīgā pašvaldība valstī, kas nav pieņēmusi 2020. gada budžetu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Juris Radzevičs Oļegs Burovs Rīgas dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form