Pagājušajā gadā Latvijā būtiski pieaudzis dažādu arodsaslimšanu skaits un nereti vienam cilvēkam atklātas pat vairākas saslimšanas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Valsts darba inspekcijas vadītājs Jānis Bērziņš informēja, ka pērn valstī konstatēti 436 arodsaslimšanas gadījumi, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gadā. "Straujais arodslimnieku skaita pieaugums liecina nevis par šī brīža situāciju darba drošībā un veselības aizsardzībā, bet gan par kaitīgiem darba apstākļiem pirms vairākiem gadiem," skaidroja Bērziņš.

Par to liecinot fakts, ka pērn visvairāk arodslimību apstiprināts strādājošajiem, kuru darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem un no 31 līdz 35 gadiem. Liels arodslimnieku pieaugums ir Rīgā un Rīgas rajonā, kurā šādu gadījumu skaits pieaudzis gandrīz par 50%.

Arodslimību skaita pieaugumu varot saistīt arī ar nesakārtoto darba vidi, jo uzņēmumos, kuros apstiprinātas arodslimības, tikai 31% gadījumu kaitīgo faktoru mērījumus veikušas akreditētas laboratorijas, 17% uzņēmumos veikta risku analīze, tikai 39% saslimušo bija izgājuši obligātās veselības pārbaudes, 69% bija izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi.

Tāpat kā pērn, lielākā grupa ir skeleta - muskuļu - saistaudu sistēmas slimības - 39% no konstatēto arodslimību skaita. Bērziņš norādīja, ka darba devēji ne vienmēr ievēro likumu un nosūta darbiniekus uz obligātajām veselības pārbaudēm, tāpēc šo arodslimību diagnostika ir novēlota.

Visbiežāk saslimuši ir transporta nozarē strādājošie. Pārsvarā tie ir darbinieki, kuri ir ilgstoši strādājuši uz novecojušiem trolejbusiem un tramvajiem, kuriem bijis vāji amortizēts sēdeklis un paaugstināta vibrācija. Kaut arī viņi strādā fiziskās pārslodzes apstākļos, piespiedu ķermeņa stāvoklī sēdus, mainīgu laika apstākļu, temperatūras svārstību, caurvēju un transporta vibrācijas ietekmē, Tramvaju, trolejbusu pārvalde darbiniekus joprojām nesūta uz obligātajām veselības pārbaudēm.

"Jāatzīst, ka pēdējos gados ir pieaugusi darbinieku informētība un izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar viņu tiesībām. Cilvēki biežāk vēršas attiecīgās institūcijās, lai saņemtu viņiem pienākošos kaitējuma atlīdzību par darbā gūto arodslimību un lai panāktu darba vides uzlabošanu darba vietās. Tas liecina par to, ka darba devējiem vairāk būs jābalstās uz profilaktiskiem pasākumiem un labas prakses piemēriem, novērtējot un novēršot nodarbināto veselībai un darba drošībai bīstamos riskus darba vidē," sacīja inspekcijas vadītājs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form