Eksperti bija vienisprātis, ka nav tehnisku šķēršļu objekta realizācijai, vienlaikus norādot, ka vislielākā vērība jāvelta projektēšanai, īpašu uzmanību pievēršot iespējamām ūdens līmeņa izmaiņām Daugavā, turklāt izskanēja viedoklis, ka iespēju robežās projektēšanas procesā būtu jāiesaista arī potenciālais būvnieks.
Būvinženieris Valters Celmiņš sēdē atzina, ka Rīgas koncertzāles būvniecībai izmantojamās tehnoloģijas visticamāk būs sarežģītas un nebūs lētas, tomēr, kā uzsvēra būvinženieris Jānis Lancers, runājot par šīs kultūras celtnes izmaksām, ir jānovērtē to procentuālā attiecība pret valsts budžetu.
Pēc Lancera domām, šāda celtne Rīgai un Latvijai ir vitāli nepieciešama, vieta, kas tai izvēlēta – AB dambis – ir labākā iespējamā un, būvējot ēku, jāmeklē nevis lētākie, bet labākie tehnoloģiskie risinājumi.
LBS valdes priekšsēdētājs, būvinženieris Mārtiņš Straume uzsvēra, ka Rīgas koncertzāle no tehniskās realizācijas viedokļa ir objekts, kas būtu pa spēkam Latvijas projektētājiem un inženieriem, turklāt vietējiem speciālistiem, kuri vēlas sasniegt pasaules kolēģu līmeni, tas būtu arī labs izaicinājums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
