Analizējot Eiropas Savienības (ES) normatīvos aktus, kas nosaka transportlīdzekļu tehnisko apskašu veikšanas kārtību un citu ES valstu pieredzi, policija secina, ka tehniskās apskates nav jāveic nedz motocikliem, nedz arī piekabēm, kuru pilna masa ir mazāka par 3500 kilogramiem. Automašīnām to pieļaujams darīt reizi divos gados, savukārt jauniem automobiļiem tehniskā apskate jāveic četrus gadus pēc pirmās reģistrācijas dienas.
Latvijas Ceļu satiksmes likuma 16.pants paredz, ka valsts tehnisko apskati veic visiem Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem ik gadu. Tātad, salīdzinot ar Eiropas Padomes direktīvā noteiktajām minimālajām prasībām, Latvija pārējai Eiropai ir krietni aizsteigusies priekšā un piemēro daudz stingrākus nosacījumus, norāda policija.
Tāpat būtisks ir arguments, ka tiesību normas, kas nosaka tehniskās apskates biežumu un transportlīdzekļu kategorijas, kam tā jāveic, Latvijā nav mainījušās kopš neatkarības atgūšanas. Toties ir mainījušies faktiskie apstākļi - ir uzlabojusies transportlīdzekļu kvalitāte, tie ir kļuvuši drošāki. Mainoties faktiskajiem apstākļiem, valstij saskaņā ar samērīguma principu būtu jāpārskata šis jautājums, uzskata policija.
Jau ziņots, ka valdībai līdz šā gada jūnijam jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā likumprojektu, lai paredzētu, ka jauniem transportlīdzekļiem pirmreizējā valsts tehniskā apskate jāveic ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc to pirmreizējās reģistrācijas Latvijā.
To paredz februārī Saeimā trešajā un galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ceļu satiksmes likumā.
Patlaban jauniem transportlīdzekļiem tehniskā skate jāveic gada laikā.
Ceļu satiksmes likumā arī papildināta kārtība protokolu nosūtīšanai par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, kas fiksēta, neapturot transportlīdzekli. Ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas pastāvīgi reģistrēts ārvalstīs, bet tā izmantošanai Latvijā ir saņemta atļauja, protokols par uzlikto naudas sodu tiks nosūtīts personai, kas saņēmusi šo atļauju.
Savukārt, ja pārkāpums izdarīts ar tirdzniecībai nodotu transportlīdzekli, protokolu nosūtīs komersantam, kurš veic attiecīgā transportlīdzekļa tirdzniecību.
Tāda pati kārtība attieksies uz paziņojumu nosūtīšanu par termiņā nesamaksātu administratīvo sodu par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu. Ja paziņojumu saņēmusī persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav vadījusi šo transportlīdzekli, tā protokolu nodod vai nosūta personai, kas vadījusi transportlīdzekli.
Tāpat likumā papildināta kārtība transportlīdzekļa atsavināšanas, reģistrācijas un citu aizliegumu, kā arī komercķīlas atzīmes reģistrācijai. Maksātnespējīgam parādniekam šo aizliegumu reģistrēs, pamatojoties uz parādnieka maksātnespējas procesa administratora elektronisku pieteikumu.
Savukārt, precizējot pārkāpumu uzskaites sistēmas darbību, noteikts, ka brīdinājumu transportlīdzekļa vadītājam par viņam reģistrēto punktu skaitu var nosūtīt ne tikai pa pastu, bet arī elektroniski.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
